Pēc viņa teiktā, “Baltkrievijas un Krievijas bruņotie spēki, kā arī specdienesti sadarbojas cieši, un tagad mēs redzam, ka notiek mēģinājumi ekonomiski integrēties. Tomēr var just, ka Minska arī pašreizējos apstākļos Maskavai pretojas”. Ārlietu ministrs norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas pārdalīt ietekmes sfēras un novilkt sarkanās līnijas, vai, citiem vārdiem runājot, sarīkot modificētu “Jalta 2”.
Otra lieta, kas diskusijā netika plaši iztirzāta, bet arī ir ļoti būtiska, tieši runājot par NATO un ASV reakciju, iepretim krīzēm Eiropā, ir Ķīnas faktors. Savukārt trešā lieta, ko Rinkēvičs redz kā riska faktoru tieši tuvākajos mēnešos, ir migrācijas sprādziens no Afganistānas, kas vistiešākajā veidā skartu gan Latviju, gan Eiropas Savienību (ES) kopumā. Šādus notikumus, pēc ārlietu ministra teiktā, nebūt nevar izslēgt un tādēļ par to ir jādomā. Iespējamie situācijas attīstības ceļi šajā jomā var būt visdažādākie.
"Tādēļ mūsu pirmais mērķis neapšaubāmi ir izdarīt visu, lai Latvijas robeža un drošība būtu aizsargāta. Tā nav vispārīga frāze, bet gan reāls darbs, ko robežsardze, bruņotie spēki un policija pašlaik veic ļoti labi", norāda Edgars Rinkēvičs. Otrs lielais uzdevums ir pastiprināt NATO klātbūtni Latvijā, par ko viņš diskutēs gan ar ASV Valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, gan arī drīzumā gaidāmajā NATO ārlietu ministru sanāksmē.
KONTEKSTS:
Latvija pastāvīgi strādā pie NATO klātbūtnes nostiprināšanas un paplašināšanas, atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Rinkēvičs ceturtdien aģentūrai LETA teica, ka Latvija strādā pie NATO klātbūtnes paplašināšanas atbilstoši drošības izaicinājumiem reģionā, taču detalizētāku komentāru par to nebūs.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) apliecināja, ka sarunas un darbs par iespējamu NATO klātbūtnes paplašināšanu Latvijā notiek pastāvīgi.
"Tas klasiskais, ko par mūsu sabiedroto klātbūtni varam diskutēt, ir, piemēram, ASV dažāda veida bruņojums un iepirkuma plāni, kas saistīti ar pretgaisa aizsardzību un krasta apsardzi. Mums ir mūsu vēlmes, tomēr rezultātu var sasniegt, ja panākam vienošanos ar partneriem. Tādas sarunas notiek pastāvīgi, un strādājam pie tā visu laiku," norādīja Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka sarunas par detaļām notiek Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku ekspertu līmenī.