1. novembrī notikušajā 14. Saeimas pirmajā sēdē par Edvarda Smiltēna (AS) ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā nobalsoja 82 deputāti, par Zandas Kalniņas-Lukaševicas (JV) ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja biedres amatā – 87 deputāti, bet par Jāņa Grasberga (NA) ievēlēšanu Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā – 86 deputāti. Par ZZS deputāta Armanda Krauzes ievēlēšanu Saeimas sekretāra amatā nobalsoja 87 deputāti, bet par "Progresīvo" deputātes Antoņinas Ņenaševas ievēlēšanu Saeimas sekretāra biedra amatā – 79 parlamentārieši.
Atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu, vai lielajai vienprātībai Saeimas prezidija vēlēšanās pamatā ir kādas vienošanās, "Jaunās Vienotības" un NA politiķi Ainars Latkovskis un Ināra Mūrniece uzsvēra – parlamentā deputātiem ir jāspēj sastrādāties.
"13. Saeima bija tāda īpatnēja, tur vairāk bija jūtams tas lielais populisma vilnis. Nu viņš ir tā kā aizgājis un noplacis. Es domāju, ka deputāti šajā sasaukumā vairāk spēj sarunāties," sacīja NA valdes locekle, ilggadējā Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece. Vēl pirms 14. Saeimas sanākšanas jaunievēlētie deputāti darba sanāksmē esot vienojušies par vairākiem parlamenta darba organizēšanas principiem, tostarp proporcionālu pārstāvniecību Saeimas komisijās.
Arī ZZS frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis apgalvoja, ka visai vienprātīgā balsojuma pamatā ir tas, ka parlamentā visām partijām jāspēj kopīgi strādāt. "No tā, cik veiksmīgi mēs organizēsim parlamenta darbu visi kopā, būs atkarīgi arī mūsu panākumi, īstenojot savas vēlēšanu programmas," viņš teica.
Vienīgā no 14. Saeimas frakcijām, kas Saeimas prezidija vēlēšanās visos piecos balsojumos balsoja atšķirīgi, ik reizi arī izvirzot savu kandidātu darbam prezidijā, bija Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!". Rosļikovs raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā "Kas notiks un kas nenotiks 14. Saeimā?" Saeimas prezidiju nodēvēja par Ministru kabineta nanoversiju. "Manā skatījumā ir diezgan dīvaini iet pret, bet patiesībā atbalstīt," kritizējot pārējo opozicionāru balsojumu, teica Rosļikovs.
Tikmēr partijas "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers apgalvoja, ka viņa vadītās partijas deputāti ne ar vienu nav vienojušies par to, kā balsot Saeimas prezidija vēlēšanās, taču saskaņā ar nerakstītu likumu, vietas Saeimas prezidijā jāieņem to politisko spēku pārstāvjiem, kas vēlēšanās saņēmuši lielāko vēlētāju atbalstu.
Rosļikova pārmetumus viņš noraidīja, norādot, ka tad, kad vēlēšanas ir beigušās, neesot nepieciešamības teatralizēt katru balsojumu: "Tur, kur tu redzi, ka viss ir nolemts, un Saeimai jāsāk strādāt, pēc iespējas ātrāk… Mēs veselu dienu pavadījām, stāvot tajās rindās (Saeimas prezidija vēlēšanas notiek ar vēlēšanu zīmēm – red.). Mēs to varētu padarīt vēl garāku! Tā kā mūsu princips bija tāds – mēs vienkārši no partijas "Latvija pirmajā vietā" pieņēmām lēmumu balsot par tiem izvirzītajiem, izvirzot savu, zinādami, protams, ka mūsu kandidātu neatbalstīs."
Agrāk jaunsanākušo parlamentu pirmajās sēdēs iepriekš panāktās vienošanās par Saeimas prezidija sastāvu pārkāptas ne reizi vien. Tā, piemēram, 2011. gadā pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās šim amatam izvirzītais Valdis Zatlers (tolaik – Zatlera Reformu partija – red.) neguva parlamenta vairākuma atbalstu. Par 11. Saeimas priekšsēdētāju kļuva Solvita Āboltiņa no "Vienotības". Savukārt 13. Saeimā uz Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu neveiksmīgi kandidēja Artuss Kaimiņš no ''KPV LV'' – par parlamenta vicespīkeri tika ievēlēta viņa sāncense, "Jaunās Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
