Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

Kultūrkarš un valsts interešu neievērošana – Nacionālās apvienības politiķis Iesalnieks definē pretenzijas pret sabiedrisko mediju saturu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

“Tas ir kultūrkarš starp konservatīvu un liberālu skatījumu uz to, kā Eiropai vajadzētu attīstīties,” tā diskusijā “Visatļautība, iebiedēšana, neatkarība un nerakstītie likumi?” pirmdien pauda Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks, paužot aizdomas, ka veidu, kādā sabiedriskajos medijos tiek atspoguļota migrācijas krīze uz Baltkrievijas–Polijas robežas, ietekmē arī medijos strādājošo personiskā pārliecība.

“Jautājums ir, vai atspoguļojot Baltkrievijas situāciju, žurnālistu pārliecība, teiksim, abortu jautājumos, tieslietu jautājumos, neietekmē to, kā viņi atspoguļo Polijas politiku arī šeit,” sacīja Iesalnieks, neslēpjot, ka viņam politika, kādu Polijā īsteno tur valdošā partija “Likums un taisnība”, šķiet simpātiska. Iesalnieks uzsvēra, ka viņam kā konservatīvam politiķim nav pieņemama “sabiedrības gatavināšana liberālai politikai”, tādēļ viņš tai pretojas un arī turpmāk izcelšot tos gadījumus, kad, viņaprāt, sabiedriskais medijs “neievēro Latvijas valsts intereses”.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Sigita Roķe zināja stāstīt, ka Polijā pēc partijas “Likums un taisnīgums” nākšanas pie varas sabiedriskajos medijos nomainīti gan galvenie redaktori, gan citi mediju vadītāji. To vietā iecelti partijai pietuvināti cilvēki.  

“Iedomājaties situāciju – labi, šī partija zaudēs vēlēšanās, būs nākamā partija, kas atkal sabiedriskajā medijā saliks savus sabiedrisko attiecību speciālistus. Pēc kāda gada atkal nākamā, un tad atkal citi šeit parādīsies, nākamā – atkal citi šeit parādīsies. Es nedomāju, ka mēs to gribētu,” uzsvēra Roķe.

KONTEKSTS:

Jau vēstīts, ka, iesaistoties mikroblogošanas vietnē “Twitter” notiekošajās diskusijās par sabiedrisko mediju sižetiem par migrācijas krīzi uz Baltkrievijas–Polijas robežas, uz kuru Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīms novirzījis lielu skaitu migrantu no Irākas un citām Tuvo Austrumu valstīm, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš aizvadītajā nedēļā pavēstīja, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts īpaši sasauktā komisijas sēdē.

"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija ir pret Kaimiņa pausto diskusijā un uzsver, ka likumā noteikts: sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Arī Latvijas Žurnālistu asociācija paziņojumā medijiem norādījusi, ka spiediens uz sabiedriskajiem medijiem robežas krīzes atspoguļojuma dēļ ir nepieņemams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti