Godmanis, savukārt, norādīja, ka “paradoksālā kārtā” Kariņa valdība ir spējusi pieņemt lēmumus par reformu uzsākšanu. Kā piemēru viņš minēja administratīvi teritoriālo reformu un arīdzan visai negatīvu rezonansi izraisījušo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu reformu.
“Igaunijā tas ir, Lietuvā tas ir, Latvijā tas nebija. No jūlija sāks strādāt. Tur vajag lielu dūšu, lai to izdarītu. Kā viņi saņēma to dūšu, es nezinu. Kāds būs rezultāts – nezinu.”
Valdības vadītājam Kariņam gan esot jāuzņemas atbildība arī par kļūdām, pirmkārt – par neveiksmīgo Covid-19 vakcīnu iepirkumu vakcinācijas pirmsākumos, tas ir, 2020. gada nogalē un aizvadītā gada sākumā. Par kļūdu Godmanis sauc arī aizvadītā gada pavasarī notikušo vienreizējo pabalstu izmaksu 200 eiro apmērā katram senioram un 500 eiro apmērā par katru bērnu. “Iedeva tos nepilnus 300 miljonus, kuri tagad ļoti noderētu krīzē (energocenu pieauguma krīzē – red.). Un tagad cilvēkiem salīdzinot, šis pieaugums nav tāds, ko viņi uzskatītu par pieaugumu,” tā kādreizējais premjerministrs.
Kučinskis pie valdības “jēdzīgajiem” darbiem pieskaita arī plānoto atalgojuma pieaugumu iekšlietu nozarē strādājošajiem. Savukārt premjers Kariņš esot pelnījis uzslavu par to, ka veiksmīgi izdevies pārliecināt starptautiskos sabiedrotos par to, ka Latvijas banku sistēmu izdevies sakārtot atbilstoši starptautiskajām prasībām naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.
Kritiski Kučinskis novērtēja vēl pirms pandēmijas pieņemto lēmumu atcelt iepriekšējās valdības un parlamenta lēmumu par tā dēvētā “veselības nodokļa” jeb jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanu. “Trīs gadi pagājuši, nekas vietā nav iedots,” sacīja Kučinskis.
Godmanis Kariņa valdības politiķiem iesaka “racionalizēt savus paveiktos darbus” un racionāli izskaidrot, ko plānots paveikt līdz vēlēšanām. Viņaprāt, ja valdība “aizies emocijās”, tad priekšvēlēšanu laikā no oponentu puses gaidāma vēl emocionālāka pretreakcija. “Palīdz tikai racionāli saprotami lēmumi, emocionāli skaidrot viņus nedrīkst,” uzsvēra ekspremjers.