Gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, kas iesaistītas palīdzības sniegšanā kara bēgļiem no Ukrainas, pēdējā laikā pauž satraukumu par to, ka jau maija nogalē beidzas patlaban noteiktais deviņdesmit dienu termiņš, kura laikā tiek apmaksāta bēgļu izmitināšana un ēdināšana. Turklāt daļā vietvaru iespējas izmitināt bēgļus jau esot izsmeltas vai tuvu tam. Labklājības ministrija šo problēmu piedāvā risināt, ieviešot īpašus maksājumus tām mājsaimniecībām, kas uzņemsies bēgļu izmitināšanu. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumu plānam iesniegtajos priekšlikumos ir paredzēts turpināt bēgļu izmitināšanu tūrisma mītnēs, nosakot, ka izmaksas par diennakti nedrīkst pārsniegt 15 eiro uz vienu personu.
“Viens no variantiem, protams, ir izskatīt variantu: pašvaldību īpašumus, piemēram, izremontētas skolas, neizmantotas pansionātu ēkas un tā tālāk pielāgot dzīvošanai, lai tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas tiešām paliks pēc deviņdesmit dienām un nevarēs atrast sev ne darbu, ne paši maksāt par savu mājokli, varētu izmantot kā pagaidu dzīvesvietu šos pašvaldību īpašumus,” klāstīja ministre.
Viņa norādīja – pašvaldību interese esot bijusi liela, Vides aizsardzības un ministrija apzinājusi īpašumus, taču koalīcijā neesot izdevies panākt politisku vienošanos. “Mēs turpināsim par šo priekšlikumu atgādināt koalīcijas kolēģiem,” solīja Golubeva.
Viņa arīdzan norādīja, ka pēc plāna pieņemšanas turpinās koalīcijā uzturēt priekšlikumu daļēji segt pašvaldībām izdevumus, kas saistīti ar mājokļu pabalstu izmaksu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Atbildot uz jautājumu, kādēļ tad par šīm problēmām nevar diskutēt pirms, nevis pēc plāna pieņemšanas, Golubeva atzina – koalīcijas politiķu vidū pastāv bažas par atbalsta pasākumu izmaksām. Konkrētus politiķus, kas izmaksu dēļ nevēlas atbalstīt priekšlikumus, kas saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, viņa nevēlējās nosaukt. Tāpat politiķu vidū esot vērojama “zināma neuzticēšanās” pašvaldībām. Ministre pati gan tam nepiekrītot.
Kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” brīvprātīgā, “Providus” migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce gan norāda, ka Iekšlietu ministrijā tapušajā plānā iekļautas arī citas satraucošas ieceres. Piemēram, atbalsta termiņu kara bēgļu ēdināšanai plānots samazināt no patlaban noteiktajām deviņdesmit dienām līdz trīsdesmit dienām. “Lielākās pašvaldībās nevar garantēt, ka šie cilvēki trīsdesmit dienās saņems pirmo krīzes pabalstu vai tamlīdzīgi, ka viņi izies šo reģistrācijas ciklu,” uzsver Lāce.
Viņa atzīst, ka nav īsti saprotams, kādas ir valdību veidojošo politiķu gaidas attiecībā uz bēgļiem no Ukrainas. Proti, ja tiek pieļauta iespēja, ka šie cilvēki šeit paliks ilgāk nekā vien pāris mēnešus, ir jārēķinās, ka ieguldījumi viņu integrācijā, tajā skaitā mājoklī, ēdināšanā un pabalstos, sākotnējā periodā ir intensīvas.
“Cilvēks nevar domāt, kur viņš strādās, ja viņš guļ uz “raskladuškas’,” norāda Lāce.
Viņa arī atgādina, ka lieli investīciju projekti, tādi kā pašvaldību ēku pielāgošana bēgļu izmitināšanai, noteikti aizņems ilgāku laiku.
Tikmēr labklājības ministrs Gatis Eglītis sola, ka bēgļu izmitināšanas jautājums noteikti tiks atrisināts – ja ne citādi, tad pagarinot termiņu, kura laikā tiek apmaksāta šo cilvēku uzturēšanās viesnīcās vai viesu namos.
“Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta diskusijā uzsvēra – nevalstisko organizāciju paustās bažas nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu atkal pateikt, ka viss ir slikti: “Es vienkārši uztraucos par tiem cilvēkiem, un es pieņemu, ka arī jūs. Viņi ir pārcietuši karu, viņiem māju nav, un mēs te sakām – mums koalīcijā nav vienošanās un tā tālāk. Bet kāds ir risinājums? Tās problēmas ir redzamas – tātad mājoklis, nodarbinātība, pieskatīšana, valoda!”
KONTEKSTS:
Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valdība apstiprināja pasākumu plānu gadījumam, ja cilvēki no Ukrainas masveidā ierastos Latvijā. Plāns balstījās uz prognozi, ka Latvijā ieradušos cilvēku skaits varētu sasniegt 10 tūkstošus. Tomēr kopš 24. februāra Latvijā ieradušies jau teju 25 tūkstoši Ukrainas iedzīvotāju, iespējams, pat vēl vairāk. Tādēļ tagad tapis jauns pasākumu plāns Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam. Tajā iekļauto atbalsta pasākumu kopsumma pārsniedz 100 miljonus eiro. Šonedēļ plānu bija paredzēts skatīt valdībā, taču tā apstiprināšana tika atlikta. Kritiku par šo pasākumu plānu izteikušas gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas.
