Ekonomikas ministrija jau pirms divām nedēļām sākusi veidot savu redzējumu par izeju no ārkārtas situācijas. Jau pašlaik ir redzams, ka Latvijas kaimiņvalstīs un dažās citās Eiropas Savienības valstīs pie līdzīgiem saslimstības rādītājiem tautsaimniecībai ļauts strādāt daudz brīvāk. Tas ir ļoti kritiski, apzinoties, ka finanšu resursi subsīdijām un darbaspēka izmaksu segšanai ir ierobežoti, diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Pēc viņa teiktā, kaimiņvalstu pieredze skaidri liecina, ka ar mazākiem ierobežojumiem ir iespējams panākt tos pašus rezultātus. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai vairākas tautsaimniecības nozares atkal var sākt pilnvērtīgi strādāt. Uz jautājumu, kādēļ jau sākotnēji nolemts veselu mēnesi neko nemainīt, Valantis atbildēja, ka ārkārtas situācija ir spēkā līdz 1. martam.
Pašlaik ir ļoti lieli saslimstības rādītāji, taču tas nenozīmē, ka tautsaimniecības nozarēm nevajadzētu iezīmēt skaidrāku nākotni, savlaicīgi nosakot spēles noteikumus, lai tās varētu plānot darbu un investīcijas.
Ekonomikas ministrija nepretendē uz Veselības ministrijas eksperta lomu, jo apzinās, ka pasākumos ar ļoti lielu skaitu cilvēku epidemioloģiskās drošības prasībām jābūt stingrākām. Svarīgi ir šādus pasākumus atļaut, taču ar skaidriem nosacījumiem.
Turpretim apgāda “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka pauda neizpratni par to, kādēļ ierobežojumu atvieglošanai jāgaida vēl vesels mēnesis. Pēc viņas teiktā, “ļaunākais murgs ir pieredzēt 15. februāri šajā “zaļajā” režīmā”. Iedalījums divos drošības režīmos, viņasprāt, ir gluži neloģisks, ņemot vērā faktu, ka cilvēki, kuriem grāmatu veikalos jāuzrāda Covid-19 sertifikāti, pirms tam bieži vien izmantojuši sabiedrisko transportu vai apmeklējuši mazos veikaliņus, kur šādu pārbaužu nav. Grāmatu veikali tagad esot tukši vai pustukši.
Ja “zaļais” režīms turpināsies līdz pat 1. martam, uzņēmums zaudēs vēl vairāk potenciālo pircēju. Šis režīms, pēc Kilblokas domām, nekādi nav saistīts ar epidemioloģiski drošu vidi. Arī premjers Krišjānis Kariņš ne reizi vien atzinis, ka šī kārtība izveidota, lai veicinātu cilvēku vēlmi vakcinēties. Līdz ar to veikali tiekot izmantoti kā instruments šā plāna īstenošanā, pauda "Zvaigzne ABC" vadītāja.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai"/Par) gan atgādināja, ka vakcinācija pasargā cilvēkus no smagas saslimšanas un nāves, un dalījums “zaļajā” un “sarkanajā” režīmā nav domāts, lai kādu tikai stimulētu vakcinēties. Epidemioloģiski drošie režīmi atturot nevakcinētos cilvēkus no došanās uz publiskām vietām, kas viņiem ir bīstamas, jo risks inficēties ar vīrusu tur ir krietni lielāks.
Runājot par izmaiņām, kas būtu jāveic pašreizējā kārtībā, izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) piesauca pašreizējo karantīnas režīmu, kas, pēc viņas domām, nav optimāls. Tajā brīdī, kad valdība definēja pašlaik spēkā esošos noteikumus, Latvijā dominēja koronavīrusa delta paveids, bet tagad situācija mainās. “Ir uzņēmēji, kas nopelna naudu, un ir izglītība, kas nopelnīs naudu nākotnē, bet politiķu uzdevums ir atrast vidusceļu”, norādīja ministre.
Katrs cilvēks ir svarīgs, bet nedrīkst būt situācija, kad tikai veselības jomas dēļ apstājas ekonomika.
Anita Muižniece (JKP) uzsvēra, ka izglītībā tieši karantīnas politikas un nevis saslimstības dēļ ir ļoti sarežģīta situācija. Tādēļ ir jāliek galdā jauns piedāvājums, piemēram, līdz 10. vai 15. februārim.
To, ka dzīves plānošana pandēmijas apstākļos netiek līdzi laikam un ir mazliet iekavējusies, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina arī ģimenes ārsts Edgars Tirāns. Pēc viņa teiktā, “lasot par omikronu cienījamos žurnālos, jau decembrī visi fakti bija aprakstīti un zināmi”. Par to, kādi kritēriji jāņem par pamatu jaunu lēmumu pieņemšanā, ir jāvienojas ekspertiem. Kritērijus un plānus var sagatavot jau iepriekš, lai, situācijai mainoties, tos ātrāk varētu ieviest dzīvē.
