Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

«Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par atbalstu Ukrainai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lielākā daļa jeb 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams. Par to liecina SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Kā pietiekamu šo atbalstu vērtē tikai 20,3%, par pārāk lielu to uzskata 15,2%, bet salīdzinoši lielai daļai – 21,3% nav skaidras pozīcijas šajā jautājumā.

Vērtējot šo aptauju atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas, respondentu atbildes ievērojami atšķiras – kā nepietiekamu atbalstu Ukrainai vērtē 58,7% latviski runājošo un tikai 15% respondentu, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā. 34,7% pamatā krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju atbalstu vērtē kā pārāk lielu, bet latviski runājošo vidū šāda pārliecība ir tikai 4,8% aptaujāto. Tādu cilvēku īpatsvars, kuri nevēlas vai nespēj atbildēt uz šo jautājumu, krievu sarunvalodas vidē ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā latviski runājošajā auditorijā - attiecīgi 32,5% un 15,1%.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība"), vērtējot šos rezultātus, norādīja, ka Latvija pašlaik ir viena no tām valstīm, kas visaktīvāk iestājas par Ukrainas interesēm un spējusi pārliecināt arī vairākas citas valstis sniegt lielāku atbalstu. Pēc viņas teiktā, mēs labi apzināmies, ka Latvijas bruņojums nav tas lielākais, bet ir arī valstis, kurām ir labi attīstīta militārā rūpniecība. Līdz ar to tas ir stāsts par spēju pieņemt nākamā līmeņa lēmumus.

Tagad NATO samita ietvaros mēs sagaidām arī konkrētas vienošanās, kas būtu ne tikai par tādiem klasiskiem ieročiem, bet arī par virkni tehniskā atbalsta, to skaitā pret eventuālajiem kiberuzbrukumiem un ķīmiskajiem draudiem, uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) pauda uzskatu, ka aptaujas rezultāti jāvērtē plašākā kontekstā, aplūkojot visu Ukrainai sniegto palīdzību kopumā. Viņš pieļāva iespēju, ka vērtējums tieši Latvijas sniegtajam atbalstam būtu no esošā atšķirīgs. Latvijas iedzīvotāji, pēc Riharda Kola domām, daudz vairāk [militārā atbalsta] sagaida no NATO vadošajām valstīm, kurām militārā kapacitāte un resursi ir ievērojami lielāki. Palīdzības apjoms, ko Ukrainai sniegušas Baltijas valstis, pēc viņa teiktā, finansiālā izteiksmē ir tuvu vienam miljardam. Rēķinot uz sešiem miljoniem iedzīvotāju, tā ir ļoti liela summa. Turklāt atbalsts Ukrainai ir jāvērtē arī no sankciju aspekta.

Šī aptauja un daudzas citas indikācijas norāda uz to, ka Latvijā šis politiskās nācijas naratīvs ir bijis nepietiekams, jo ir daļa sabiedrības, kas eksistē citā naratīvā un tā ir liela problēma,

tā aptaujas rezultātus diskusijā “Kas notiek Latvijā?” vērtēja ārsts-psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kura tuvinieki dzīvo Ukrainā. Viņš norādīja, ka Ukrainā pašlaik veidojas politiskā nācija un to Ņikita redz arī no sava tēva piemēra. Viņš ir dzimis Austrumukrainā un nekad nav runājis ukraiņu valodā, bet pēc 2014.gada notikumiem, kad faktiski sākās karš, daudz kas ir mainījies gan tautas pašapziņā, gan naratīvā. Ņikitas Bezborodova tēvs ir pārcēlies uz Rietumukrainu un sācis runāt ukraiņu valodā.

Uz jautājumu, kā izskaidrot to, ka trešā daļa krieviski runājošo aptaujas dalībnieku atbalstu Ukrainai uzskata par pārāk lielu, Bezborodovs atbildēja, ka tā ir tā pati problēma, kas saskan ar to, kā viņš pats šajā raidījumā ticis pieteikts, proti, kā ukrainis.  Ņikita Bezborodovs sevi uzskata par latvieti, jo ir dzimis Latvijā un šī ir viņa dzimtene, lai gan viņā ir gan krievu, gan arī ebreju un ukraiņu asinis, turklāt viņa dzimtā valoda ir krievu. Šī aptauja lielā mērā ilustrē Latvijas 30 gadu laikā īstenoto integrācijas politiku, tās veiksmes un neveiksmes.

Savukārt Pēteris Strautiņš uzskata, ka tiem cilvēkiem, kuri atbalstu Ukrainai ir novērtējuši kā pārāk lielu, motivācija tam ir divējāda – viena daļa  varētu būt apzināti Krievijas imperiālisma atbalstītāji, bet otra daļa varētu būt tie, kuri dzīvo Krievijas informācijas telpā un uzskata, ka ukraiņi, vienkāršoti izsakoties, ir tie sliktie – nacisti, apspiedēji un tamlīdzīgi. Pēterim Strautiņam ir aizdomas, ka šo otro krieviski runājošo vidū ir krietni vairāk.

KONTEKSTS:

Pēc vairāku mēnešu garumā ilgušas karaspēka koncentrēšanas Ukrainas pierobežā šā gada 24. februārī Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās valstis, Lielbritānija, Dienvidkoreja, Japāna un vairākas citas valstis uz to reaģējušas, ieviešot plaša mēroga sankcijas pret Krievijas amatpersonām, Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kā arī banku sektoru un atsevišķiem uzņēmumiem.

Starptautiskās organizācijas lēš, ka kopš kara sākuma savas mājas Ukrainā pametuši aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju, bet uz citām valstīm devušies vismaz 3,4 miljoni. Vairāku Rietumvalstu prokuratūras, kā arī Starptautiskā Krimināltiesa ir sākuši izmeklēšanu par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā. Tiek lēsts, ka kopš kara sākuma Ukrainā bojāgājuši vairāk nekā tūkstotis civiliedzīvotāju, taču precīzu upuru skaitu pašlaik nav iespējams noteikt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti