Aptaujas rezultāti, kas šā gada 5. janvārī publiskoti raidījumā “Kas notiek Latvijā?” liecina, ka iespēju vakcinēties pret Covid-19 šobrīd vēl apsver 11% aptaujāto, turklāt 5% pieļauj, ka noteikti to izdarīs tuvākajā laikā.
Ģimenes ārsts un Imunizācijas valsts padomes loceklis Ainis Dzalbs uzsver, ka SKDS aptaujas rezultātos ir redzams, ka ļoti pārliecinātu vakcīnskeptiķu īpatsvars Latvijā nav īpaši lielāks kā citās valstīs – atbildi “noteikti nevakcinēšos” aptaujā izvēlējušies 5% respondentu. Līdzīga aina, pēc viņa teiktā, esot vērojama arī citās valstīs. “Tos pārliecināt nevar un nav vērts, jo viņu redzējums un dzīves uztvere ir mums nesaprotama,” sacīja ārsts, piebilstot, ka pārējie skeptiski noskaņotie visbiežāk ir dezinformācijas upuri.
“Mūsu valsts sociālekonomiskie faktori, izglītības līmenis ļoti tieši korelē ar šiem te rezultātiem,” tā Dzalbs.
Iedzīvotāju attieksmi pret vakcinēšanos pētījusi arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). RSU profesors Sergejs Kruks diskusijā norādīja, ka ir aplami domāt, ka lēmumu par labu vai sliktu vakcinācijai nosver tikai tādi apsvērumi kā, piemēram, informācijas trūkums. Proti, šo attieksmi var ietekmēt gan racionāla, gan iracionāla redakcija uz kādu darbību no valsts institūciju puses. “1. jūlijā jūs esat izmainījuši nodokļu sistēmu un, lūk, septembrī “antivakseros” mums pierakstījies ir individuālais darbs. Tie cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nesaprot, kāpēc viņiem atteica dīkstāves vai kādu citu pabalstu – trešā vai ceturtā daļa no viņiem arī saka, ka viņi nekādā gadījumā negrib vakcinēties,” skaidroja Kruks.
Savukārt starp tiem, kas nolēmuši nevakcinēties, ir salīdzinoši daudz vecāka gada gājuma ļaužu. Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas publiskotie dati liecina, ka šobrīd vakcinācijas aptvere vecuma grupā virs 60 gadiem sasniedz nepilnu 81%, savukārt valdībā pirms Ziemassvētkiem apstiprinātajā vakcinācijas plānā 2022. gadam noteikts, ka šā gada laikā primārās vakcinācijas aptverei šajā vecuma grupā ir jāsasniedz 90%.
