Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?

Anda Čakša, Rūdolfs Kalvāns, Česlavs Batņa, Ivars Kalviņš, Inga Vanaga, Artūrs Zeps, Mārīte Seile

Jānis Domburs 2.decembris, piektdiena 10:00

«Kara istaba» un zoodārzs: Rinkēviča, Smiltēna, Dzintara un Ņenaševas «par» un «pret» 3 vai 4 spēku koalīciju

No 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem izriet, ka nākamo valdību varētu veidot trīs vai četri politiskie spēki. "Jaunā Vienotība", kas ir vēlēšanu uzvarētājs ar pārliecinošu balsu pārsvaru, koalīcijā vēlētos redzēt arī partiju "Progresīvie", jo šādā gadījumā Saeimā tai būtu 64 balsis, pretstatā 54, ja to veidotu tikai trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Pretējās domās ir Nacionālā apvienība, kuras pārstāvis Raivis Dzintars piesauca salīdzinājumu ar pingvīniem un leduslāčiem, kuru ceļi nekrustojas. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs cikla "Izvēlies nākotni" diskusijā par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem nenoliedza, ka domstarpības pastāv, taču tikai divpusējās sarunās varēs noskaidrot, cik lielas un nepārvaramas tās ir.

Vērtējot spēku samēru nākamajā Saeimā un iespējamos koalīcijas modeļus, "Jaunās Vienotības" pārstāvis, ārlietu ministrs Rinkēvičs pauda, ka ar 54 balsīm, ko nodrošinātu trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – tomēr būtu par maz, ja ir iespējams izveidot stabilāku koalīciju, iesaistot tajā arī "Progresīvos".  

Edvards Smiltēns, kurš pārstāv "Apvienoto sarakstu", skaidri neatbildēja uz jautājumu, ko nozīmē norobežošanās no Aivara Lemberga, kas no triju nākamās valdības kodolu veidojošo partiju puses tiek minēts kā arguments pret Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iesaistīšanu valdošajā koalīcijā.  

"Mums ir zināmas principiālas domstarpības ar Zaļo un Zemnieku savienību, kuras izskanējušas pēcvēlēšanu naktī gana daudz, es domāju, ka mums ar "Stabilitāti!" nevar būt nekādu sarunu, ņemot vērā, ka mēs to par valstisku partiju nevaram nodēvēt, un arī Šlesera kungs sevi ir  iezīmējis kā tādu ļoti nopietnu opozicionāru. Bet tad sākas tas pats interesantākais – jā, matemātiski pēc šiem datiem sanāk, bet tomēr būs jārunā arī par ļoti daudz un dažādiem politikas principiem, un tur, es teiktu tā, mēs gribētu veidot valdību bez liekas kavēšanās, ir ļoti daudzas lietas, kas ir tiešām jārisina, bet mēs arī zinām, ka parlamentā tomēr zināma rezerve ar balsīm koalīcijā ir vajadzīga. Daudz un dažādu iemeslu dēļ," sacīja Rinkēvičs.  Viņš atzina, ka tādās jomās kā cilvēku brīvības "Jaunajai Vienotībai" ar "Progresīvajiem" ir vienots viedoklis.

Uz jautājumu, ko nozīmē norobežoties no Aivara Lemberga, Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") atbildēja:

"Es respektēju to, ka ZZS Lemberga kungu no tā skapja izvilka, bet kā viņi grib viņu paturēt vai atlikt atpakaļ tajā skapī, tā tomēr varētu būt ZZS lieta, kur mums pārējiem laikam būtu mazāka teikšana.

Līdz šim tas, kādā veidā mēs esam dzirdējuši šo retoriku par to, ka viņš ir premjera kandidāts un tādēļ no viņa nevar atteikties, liek runāt par to, ka ZZS iesaistīšana valdībā nav iespējama." Tas, kā lietas turpināsies, esot līdzīgi kā kādā anekdotē zaķīša jautājums. Šī anekdote ir par stratēģiju, kur dzenim ir jāpasaka, kā tikt galā ar vilkiem.

"Jums vajadzētu apvienoties un piekaut vilku. – Kā? – Tas jau ir taktikas jautājums!"  

"Tas, ko mēs gribētu, ir izrunāt šīs nedēļas laikā ar Nacionālo apvienību, "Apvienoto sarakstu" un "Progresīvajiem" tās pamatlietas, kurās mēs redzam, ka mūsu viedokļi saskan. Man ir aizdomas, ka varētu būt divas lietas, kur pilnīgi noteikti "Jaunajai Vienotībai" un "Progresīvajiem" būtu diezgan daudz domstarpību, un tā ir fiskālā atbildība pret sociālo atbildību. Turpretim vairāk vienotu nostāju varētu būt attiecībā uz cilvēku brīvību jautājumiem, un tad mēs ļoti labprāt runātu ar "Apvienoto sarakstu" par tām idejām, kas te nupat izskanēja," sacīja Edgars Rinkēvičs.

"Kamēr sarunas nebūs notikušas un nebūs izvērtēts, cik liela šī plaisa ir, būs ļoti grūti nodefinēt, cik tālu mēs varam runāt un to kastīti ["Progresīvos"] virzīt tuvāk vai tālāk."

Savukārt, atbildot uz jautājumu, ko "Jaunā Vienotība" ir sapratusi ar Smiltēna kunga piesaukto krīzes menedžmentu, Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") atbildēja, ka ļoti labprāt gribētu sarunu, lai saprastu, ko kolēģi domā, jo Latvija ir demokrātiska valsts un tauta dod varu savai Saeimai, un tad Saeima dod pilnvaras Ministru kabinetam. "Kaut kāds "štābs" [kara istaba], kas nav nevienam atbildīgs, tas man prasa jautājumus," sacīja Rinkēvičs.   

Dzīvnieku tēma pēdējās dienās ir izmantota arī, lai raksturotu Nacionālās apvienības un "Progresīvo" domstarpības. Rihards Kols (Nacionālā apvienība) šos abus politiskos spēkus salīdzināja ar leduslāčiem un pingvīniem, kas nekad nesatiekas, jo uzturas pretējos zemes polos. Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) diskusijā gan atgādināja Riharda Kola (Nacionālā apvienība) vēlāk sacīto, ka zoodārzos šie dzīvnieki tomēr sastopas. Viņš gan aicināja tur nemeklēt politiskus zemtekstus. "Nav tā, ka, jo vairāk klucīšu mēs saliksim kopā, jo būs mierīgāka dzīve un lielāka stabilitāte šā vārda normālajā izpratnē [nedomājot partiju "Stabilibtātei!"]," sacīja Raivis Dzintars. Līdz ar to viņš uz šiem klucīšiem raugās kā uz daudzskaldņiem, no kuriem dažus kopā salikt vieglāk, bet citus – grūtāk. Nacionālās  apvienības līderis uzskata, ka trīs partiju koalīcija šajā gadījumā būt vairāk spējīga strādāt un arī stabilāka.

Runājot par atšķirīgo "Apvienotā saraksta" un "Jaunās Vienotības" pozīcijās, diskusijas vadītājs Jānis Domburs iezīmēja vairākas lietas. Jau vēlēšanu naktī "Apvienotā saraksta" pārstāvji  pieminējuši vairākas jomas, kurās viņiem ir atšķirīgi uzstādījumi, to skaitā ir atbalsta politika, "Latvenergo" peļņas sadale, valsts aizsardzības dienests un šīs jomas finansēšana. "Apvienotajam sarakstam" ir arī atšķirīgs viedoklis par līdz šim notikušo ostu pārvaldības reformu. Šī politiskā spēka pārstāvis Edvards Smiltēns uzsvēra, ka vairākās reformās patiešām esot redzams brāķis, kuru ir nepieciešams labot, tāpat esot redzams, ka līdzšinējā enerģētikas politika ir novedusi pie augstākām cenām, nekā tās būtu bijušas tikai šī kara kontekstā. Tie ir praktiski jautājumi, par kuriem ir jārunā. Savukārt viens no galvenajiem jautājumiem ir veidot tādu valdības modeli, kas būtu daudz dinamiskāks, sociālos partnerus iekļaujošāks, jo

"tad, kad ir krīzes, vislabāk strādā tie mehānismi, kur visi ir iesaistīti tādā kā "kara istabā"".

Līdzšinējie valdības lēmumi esot bijuši novēlotāki, nekā tiem vajadzējis būt, līdz ar to "Apvienotais saraksts" gribētu izveidot modeli, kas funkcionētu ātrāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti