Kāpēc konfiscēt, nav Ziemeļkoreja, baltkrievi nobijušies - kā mainīt TUA un vīzu politiku Latvijā un Eiropā?

Valdības iekšienē vēl nav panākta vienošanās par uzturēšanās atļaujām Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izmaiņas Imigrācijas likumā ir sagatavotas, viedokļi par tām ir ļoti plaši, taču cerams, ka nākamās nedēļas laikā koalīcijai izdosies tos saskaņot, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").  Pēc viņa teiktā, mērķis ir nopietni vērtēt un pārskatīt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem un nepagarināt tās, kas izsniegtas par nekustamā īpašuma iegādi. Tas nenozīmē, ka īpašums tiek konfiscēts, to var vienkārši pārdot.

“Tā jau ir paša cilvēka atbildība, ko viņš ar šo īpašumu darīs. Kāpēc mums konfiscēt, viņš var to pārdot!”

Kopš kara sākuma Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijā kopumā ir anulētas 955 uzturēšanās atļaujas, to skaitā Krievijas pilsoņiem 562 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un 167 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA), bet Baltkrievijas pilsoņiem – 208 termiņuzturēšanās atļaujas un 18 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. No šīm 955 uzturēšanās atļaujām 114 ir anulētas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem. Savukārt 8970 Krievijas pilsoņiem un 2379 Baltkrievijas pilsoņiem joprojām ir Latvijas izdotas un spēkā esošas termiņuzturēšanās (TUA) atļaujas. Lielākajai daļai tās izsniegtas ģimenes apstākļu dēļ, savukārt saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi - 1756 Krievijas un 62 Baltkrievijas pilsoņiem.

“Es nedalītu ne labos, ne sliktos TUA turētājus, ne kādus citus, es teiktu, ka radikāli ir mainījusies drošības situācija, tāpēc sākotnēji pirmie grozījumi likumā veikti jau aprīlī, lai ierobežotu uzturēšanās atļauju izsniegšanu, un šobrīd, diemžēl redzot arī visu to informāciju, kas ir mūsu rīcībā, es tomēr uzskatu, ka ieguldījums vairs nevar būt par pamatu, lai šo TUA vienkārši pagarinātu”, sacīja Rinkēvičs.

Kopš Krievijas 24.februārī uzsāktās plaša mēroga karadarbības Ukrainā pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) Latvijā ir izsniegtas 388 Krievijas pilsoņiem un 166 Baltkrievijas pilsoņiem. Attiecībā uz baltkrieviem Rinkēvičs pieļauj niansētāku attieksmi, jo daudzi no viņiem mūsu valstī ieradušies represiju dēļ. Ministrs atzina, ka cilvēki bieži vien nesaprot, kāda ir atšķirība starp vīzām un uzturēšanās atļaujām, par ko viņš esot pārliecinājies arī sarunās ar politiķiem. Eiropas līmenī diskusijas notiek tieši par vīzām.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") apstiprināja, ka vienīgā iespēja, lai patlaban no Krievijas ierastos Latvijā, ir bēres. Nākamnedēļ notiks Eiropas Padomes ārlietu ministru neformālā sanāksme, taču ministram nav ilūziju par kopīgu lēmumu tajā. Rinkēvičs prognozēja, ka tūdaļ pēc tam būs reģionāls risinājums par Šengenas vīzām un vīzu politiku.

“Mēs arī liberalizēsim šo pieeju attiecībā uz Krievijas Federāciju tādā ziņā, ka atkal būs humānu apsvērumu dēļ izsniedzamas vīzas”.

“Delfi TV” žurnāliste Olga Dragiļeva diskusijā “Kas notiek Latvijā?” pauda gandarījumu par apņemšanos piemērot diferencētāku pieeju Baltkrievijas pilsoņiem, jo no sākotnējā Iekšlietu ministrijas piedāvājuma to nevarēja saprast. Pēc viņas teiktā, cilvēki baltkrievu kopienā Latvijā bija ļoti nobijušies par to, ka viņus sūtīs atpakaļ.

Tikmēr militārais eksperts un bloga “varabungas.camp” autors Mārtiņš Vērdiņš uzsvēra, ka pirmo Krievijas pilsoņu vilni pēc iebrukuma Ukrainā 24.februārī absorbēja Armēnija un Gruzija. Šajā gadījumā ir runa par 250 000, turklāt Gruzija patlaban apver iespēju ieviest ar Krieviju vīzu režīmu.  Pēc viņa teiktā,

“Ja gadījumā Krievijā sāksies vismaz ierobežota mobilizācija, nevis rekrutēšana par naudu kā tagad,  šis spiediens kaut kur meklēs izeju”. To pirmām kārtām izjutīs arī Baltijas valstis un tam ir jāgatavojas.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds kā piemēru minēja Somiju, kas plāno 10 reizes samazināt izsniedzamo tūrisma vīzu skaitu. Līdz ar to visā reģionā būs grūti vienoties, jo vīzu politikas būs atšķirīgas. Somijas piemērs viņam šķiet labs, jo šajos 10% ietilps Krievijas disidenti un žurnālisti. Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka tūrisma vīzas nav absolūti nekādā sakarā ne ar politiski vajātajiem, ne žurnālistiem.

“Mūsu mērķis, nosakot liegumu tūrisma vīzām, ir absolūti skaidrs – tagad mēs runājam par liegumu Šengenas vīzu turētājiem - Krievijas pilsoņiem ierasties Eiropas Savienībā, šķērsojot sauszemes vai gaisa robežu”, sacīja Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs pieļāva, ka risinājums šajā jomā, ļoti iespējams, būs bez Somijas, jo “mums ir arī Polija ļoti svarīga”. Viņš arī prognozēja, ka diskusijas rezultātu mēs redzēsim pēc 10 dienām. “Tā vai citādi Baltijas valstis vienosies par kopīgu politiku un es domāju, ka būs arī Polija”.         

Krietni radikālāku viedokli diskusijā “Kas notiek Latvijā?” pauda Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca. Viņa uzskata, ka vīzas Krievijas pilsoņiem nevajadzētu dot. “Kas var izbeigt šo karu vislabāk? Tikai Krievijas pilsoņi pašā Krievijā. Tie paši, kas ir pieļāvuši šī noziedzīgā režīma absolūto varu, to var arī izbeigt. Nav vēl gluži Ziemeļkoreja”, rezumēja Streļeca.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegto vīzu statistika*

• No 01.01.2022.-24.02.2022. – kopā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās saņemti 1446 Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi; izsniegta 1441 vīza, atteiktas 5 vīzas

Izsniegto vīzu sadalījums pa ieceļošanas mērķiem:

• No 25.02.2022.-03.08.2022. – kopā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās saņemti 1095 Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi, izsniegtas 1089 vīzas, atteiktas 6 vīzas

Izsniegto vīzu sadalījums pa ieceļošanas mērķiem:

• No 04.08.2022.- 17.08.2022. – kopā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās saņemti 5 Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi, izsniegtas 5 vīzas, atteiktu vīzu nav.

Izsniegto vīzu sadalījums pa ieceļošanas mērķiem:

No 25.02.2022. līdz 17.08.2022. humānu apsvērumu dēļ kopā Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem ir izsniegtas 1094 vīzas.

*Latvijas Ārlietu ministrijas dati

KONTEKSTS

Jau kopš 25. februāra jeb nākamajā dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā visās Latvijas diplomātiskajās konsulārajās pārstāvniecībās tika apturēta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem. Tagad Baltijas valstis un Čehija strādā pie tā, lai Eiropas līmenī varētu pieņemt lēmumu neizsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem iebraukšanai Eiropas Savienībā.

Taču, kaut arī Latvija neizsniedz Krievijas iedzīvotājiem vīzas, mūsu robežu šķērso krievi ar saņemtām vīzām citās Eiropas Savienības valstīs. Bet ir gadījumi, kad robežsargi var pieņemt lēmumu neielaist valstī cilvēkus, ja uzskata, ka tas var traucēt sabiedriskajai kārtībai vai nacionālajai drošībai, intervijā Latvijas Radio skaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).

Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits izteicis priekšlikumu anulēt Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas Krievijas agresiju atbalstošiem ārzemniekiem. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) plāno virzīt jautājumu pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu Krievijas pilsoņiem.

Uzturēšanās tiesības Latvijā negrasās atņemt tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir laulātais.

Aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz apturēt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kopš 9. aprīļa līdz jūlija vidum pieņemti 482 lēmumi atteikt piešķirt uzturēšanās tiesības Krievijas pilsoņiem un 106 lēmumi – Baltkrievijas pilsoņiem, Latvijas Radio informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Ne visi atteikuma gadījumi gan ir saistīti ar aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā.