Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

Kā pavārgrāmata vai lieka laika tērēšana – ministre un ekonomists par premjera uzdevumu pabalstiem pēc kvintilēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Mēģinājums ieviest "visaptverošu mērķētu" pabalstu sistēmu, lai kompensētu straujo cenu pieaugumu, var novest pie tā, ka ļoti daudz laika un enerģijas tiek iztērēts sarežģītas sistēmas radīšanai, lai rudenī secinātu, ka šī mērķēšana ne īpaši labi strādā.

Ar šādu brīdinājumu 8. jūnija publiskajās debatēs "Kas notiek Latvijā?" klajā nāca bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. "Mērķēt ir labi, to vajag iespēju robežās, bet tas varbūt nav pats stratēģiskākais jautājums, kuram šobrīd ir jāvelta enerģija," viņš teica.

Skaidrojot Fiskālās disciplīnas padomes iepriekš paziņoto, Āboliņš norādīja:

"Mēs atzīstam, ka atbalsts ir vajadzīgs, cenu kāpums ir tik straujš, ka mājsaimniecības pašas ar to netiks galā. Mūsu vēlme vienmēr ir pēc iespējas mērķētāks atbalsts, bet ar to mērķēšanu mēs arī saprotam, ka mēs Covid-19 laikā esam ļoti daudz mēģinājuši un bieži vien ir sanācis, kā ir sanācis."

Atbilstoši valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa rezolūcijai, kas izdota šā gada 25. maijā, Labklājības ministrijai kopā ar vairākām citām izskatīšanai 14. jūnija valdības sēdē ir jāsagatavo piedāvājums par "visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022. gada 1. septembrim".

Premjera rezolūcijā minēti vairāki konkrēti nosacījumi, proti, atbalsta pasākumi jāorientē uz 1.-3. kvintilē ietilpstošām iedzīvotāju grupām, "ņemot vērā patēriņa groza specifiku un to, ka primārās vajadzības – pārtika, mājokļa un energoapgādes pakalpojumi – veido ievērojamu izdevumu īpatsvaru."

"Piemēram, ja ienākumu līmenis atbilstu pirmajām trim kvintilēm, tad visas personas ar ienākumiem zem 508,57 eiro kvalificētos atbalstam, attiecīgi, ja personai ir viens apgādājamais, tad atbalstam kvalificētos personas ar ienākumiem zem 1017,14 eiro. Papildus kā risinājuma variants ir izvērtējama iespēja minēto sistēmu ieviest progresīvu, lielāku atbalstu sniedzot 1. kvintilei, attiecīgi to pakāpeniski samazinot 2. un 3. kvintilei," norādīts Kariņa rezolūcijā.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka uz atbalstu nevarētu pretendēt mājsaimniecības, kuru ienākumi uz vienu cilvēku pārsniedz 508 eiro mēnesī,  savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), skaidrojot, kāda varētu būt šī mērķētā pabalsta sistēma, norādīja, ka vismaz enerģētikas jomā būtu jāievieš mājokļu pabalsti, kas palīdzētu visām mājsaimniecībām, kuras, atbilstoši to ienākumiem, ietilpst 1.-3. kvintilē. Proti, tās būtu mājsaimniecības, kuru ikmēneša ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir ap 500 eiro.

Viņa gan uzsvēra – ne visām mājsaimniecībām ar atbilstošu ienākumu līmeni šāds atbalsts būtu nepieciešams. "Visas mājsaimniecības ar šo ienākumu līmeni šo atbalstu vismaz mājokļu jautājumā nesaņems, jo ir tādas, kas dzīvo meža maliņā un kurina ar malku," teica ekonomikas ministre.

 

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti