Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?

Gunta Vaičule, Viktors Ščerbatihs, Anda Čakša, Žoržs Tikmers, Kārlis Lejnieks, Einārs Fogelis, Zintis Ekmanis, Viesturs Koziols

Jānis Domburs 1.februāris, trešdiena 21:15

«Kā Kolumbijā» un «mērķi, nevis preambula» – problēmas, kas risināmas valdības deklarācijā

Valdības deklarācijā pagaidām vēl nav detalizētu norāžu, kā padarīt efektīvāku korupcijas apkarošanu, taču šajā jomā būtu svarīgi izmantot datos balstītus pētījumus un pieņemt lēmumus, kas īstermiņā varbūt nedos politiķiem lielus plus punktus, kā arī izmantot tos cilvēkresursus, kuri mums jau ir pieejami, taču netiek pienācīgi izmantoti, to diskusijā "Kas notiek Latvijā? Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" atzina Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, kā arī NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto.

Ivars Austers norādīja, ka datos balstīti lēmumi nenozīmē tikai vākt kopā un apkopot kaut kādus datus, kas ir kaut kur pieejami, bet tas nozīmē arī politikas pārbaudes ar eksperimentālām metodēm, vai tas strādās vai nestrādās.

NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto profesora teikto papildināja ar domu, ka ne vienmēr vajag sākt ar milzīgiem, padziļinātiem pētījumiem, ir svarīgi paņemt to mūsu cilvēku zināšanas, kas šeit jau ir sasniedzamas.

"Es personīgi pazīstu Lielbritānijā valsts pārvaldē strādājošu augsti izglītotu latviešu sievieti, kura ir atgriezusies Latvijā, bet kurai vairākus gadus nav bijušas iespējas atrast pielietojumu savām zināšanām tieši par datos balstītu un eksperimentālu pārvaldību. Par visiem šiem jautājumiem, kuros mums ir maz ekspertīžu."

Arī OECD rādītāji, pēc Elīnas Pinto teiktā, liecina, cik zems ir sabiedrības uzticēšanās līmenis valdībai, turklāt mēs tajos esam salīdzināmi ar Kolumbiju, kur 60 gadus noticis karš starp organizētās noziedzības pārstāvjiem. "Tas nozīmē, ka vēl jo vairāk šobrīd ir tas brīdis, kad mūsu sabiedrība, organizācijas ir parādījušas, ka viņas spēj būt atbildīgi partneri, nevis vaukšķi kaut kur stūrī."

"Jaunās Vienotības" pārstāvis Arvils Ašeradens sacīja, ka var tikai piekrist, ka Latvijā pietrūkst datos balstītu lēmumu un  politikas pārbaudes ar eksperimentālām metodēm un šajā ziņā būtu svarīga universitāšu attīstība. "Atšķirībā no Skandināvijas un Somijas mums ir samērā maz šādu rīcību instrumentu, kuros ir dziļi pētījumi, kas patiešām saka nevis to virspusējo daļu, bet saka, kur tad ir tās saknes," atzina Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

"Mēs gribam attīstīties kaut kā straujāk, vismaz pieklājības pēc izlīdzināties ar visām pārējām Baltijas valstīm, un vēlams pat būtu, ja mēs būtu priekšā. Patiesībā mums vajadzētu diezgan dziļus pētījumus, kādēļ tad ir tā, ka mēs tik sistēmiski atpaliekam. Īstu atbilžu, ja godīgi, nav", tā Ašeradens.

Uz norādi, ka korupcija ļoti lielā mērā ir saistīta ar ēnu ekonomiku, Ivars Austers atbildēja: "Par to jau ir stāsts. Un nevar šo jautājumu atrisināt tādā veidā, ka tagad mēs prasīsim cilvēkiem, kā atrisināt ēnu ekonomiku, vai mēs prasīsim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kuram ir kaut kāds viedoklis, bet tur būs tāda kā aiza pa vidu starp to, ko cilvēki teiks, un ko KNAB domā, kā to visu salikt kopā."

Runājot par sabiedrības zemo uzticību valsts varai un KNAB rīkotajām informatīvajām kampaņām, Austers atzina, ka šī, viņaprāt,

ir "fundamentāla un saprotama tendence no valsts puses – darīt lietas, kas ir pamanāmas, rīkot informēšanas kampaņas, reklāmas un tamlīdzīgi, bet daudzos gadījumos tas nav pats efektīvākais veids, kā pamainīt kaut kādas relatīvi vienkāršas lietas, lai cilvēks darītu to".

"Kovida laikā mums tur bija tā grupiņa, kas centās valdībai kaut ko pateikt. No tā, ko mēs ieteicām, kaut kas tika īstenots, un tas bija baigi forši, bet daudzos gadījumos, vienkārši baidoties zaudēt īslaicīgu politisku kapitālu, kas ilgtermiņā iegūtu, bet tur ir vienmēr tā problēma, ka, sekojot ekspertu ieteikumiem, tu īstermiņā vari zaudēt. Jo reti kurš rezultāts īstermiņā patiks. Jo kādam vienmēr nepatiks. Viņš būs sāpīgs. Īpaši situācijā, kad gadiem kaut kas ir darīts nepareizi,"  sprieda  Ivars Austers.

Runājot par valdības deklarāciju, pēc viņa teiktā,

"pirmkārt, būtu brīnišķīgi, ja kaut kur būtu nopublicēts tas mērķu hierarhijas koks, kur pie katras tēmas būtu galvenie mērķi kaut kādā hierarhiskā sistēmā. Man tas krietni, krietni palīdzētu saprast, kas tur īsti notiek. Lai tur būtu nevis tāda preambula, kur katrs var saprast, ko grib, bet kaut kas tāds, ko visi saprot vienādi bez interpretācijām".

Ivars Austers arī sacīja, ka viņu vienmēr bažīgu dara aicinājumi kaut ko izdiskutēt, jo diskusiju mērķis "īstenībā ir parādīt, ka mums ir taisnība un jums nav taisnība". "Es drīzāk gaidītu, ka to iekadrē vai  ierāmē kā kaut kādu kopsaucēju atrašanu, uzklausīšanu, vienošanos. Nu teiksim, vai es eju diskutēt, vai es eju atrast risinājumu. Un tas nav viens un tas pats".                  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti