"Es varu teikt, ka valdība rīkojusies fiskāli atbildīgi, sastādot šo budžetu," sacīja finanšu ministrs, skaidrojot, kāpēc strukturālais deficīts saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikumiem, ir 0,5% un budžeta deficīts – 4,2%. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs norādīja, ka plānotais ieņēmumumu pieaugums, kas ir 4%, ir niecīgs. Ašeradens to skaidroja ar piesardzīgu pānošanu, kas saistīta arī ar Eiropas Centrālās bankas sākto ekonomikas dzesēšanu, inflācijas mazināšanos, kuras efektu "mēs tirgū jau redzam".
Opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" deputāts Andris Šuvajevs, kurš ir arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, valdības pieņemto budžetu nodēvēja par virspusēji skaistu. "Mēs dzirdam skaitļus, kas ir 700 miljoni, mums ir, pirmkārt, lielākie izdevumi, kas mums ir bijuši vēsturē, bet, tiklīdz mēs sākam iedziļināties detaļās, tad tomēr ir skaidrs, ka konkrēti solījumi, kas valdības līmenī tika izteikti, kas ir ierakstīti valdības deklarācijā, tomēr nav pilnvērtīgi izpildīti," sacīja Šuvajevs, šo budžetu nodēvējot par taupības budžetu. Opozīcijas deputāta ieskatā, tikai divas ministrijas ar šo budžetu var būt apmierinātas – Iekšlietu ministrija, kuru vada Māris Kučinskis no ''Apvienotā saraksta'', un Aizsardzības ministrija Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) vadībā.
Kučinskis kolēģa pārmetumus noraidīja, atgādinot, ka parasti budžetu gatavo pavasarī, "normālo budžetu". Taču šis ir tehniskais budžets, kurā papildu līdzekļi parādījās tikai inflācijas dēļ. Jautāts, vai ''Apvienotais saraksts'', kurš arī izvirzīja dažādas prasības, piemēram, lielāku ekonomikas atdevi un vairāk ieņēmumu, ir ar lemto apmierināts, Kučinskis pauda, ka iekšējās un ārējās drošības stiprināšana bija prioritāte bez diskusijām. Kas attiecas uz bāzes pieaugumiem, "mēs gribētu kaut ko vairāk". Taču tā būs saruna par nodokļiem, kurus budžeta lemšanas laikā raustīt nevajag.
Lielākas domstarpības iezīmēja Parādnieks, kurš partijas biedru no "Jaunās Vienotības" – finanšu minstra un premjera Krišjāņa Kariņa – uzstādījumus nodēvēja par striktiem un "pat ultimatīviem par to, ka strukturālais deficīts ir jāsaglabā 0,5%, kaut arī mēs mierīgi varētu iet uz 1,5%, kaut 1%, – tie ir 200 miljoni," par lielāku parādu runāja Parādnieks. Viņaprāt, ar šādu summu varētu nosegt vajadzības gan veselības, gan izglītības un tautas ataudzes jomās. "Tas neradītu problēmas, taču uzstādījums no premjera un Finanšu ministrijas puses bija šis strikti konservatīvais." Turpinot par strukturālo deficītu, Parādnieks norādīja, ka arī Fiskālās disciplīnas padome to nosaukusi par konservatīvu.
