RSU profesore Ludmila Vīksna arī pauda viedokli, ka cilvēkiem, kuri darbojas medicīnas jomā vai izglītībā un nevēlas vakcinēties, ir iespēja pāriet uz biznesu un apliecināt savas spējas tur.
Medicīnā obligātā vakcinācija ir nepieciešama, lai mediķi neinficētu savus pacientus, skolās – lai skolotāji neinficētu savus skolniekus, un arī augstskolās, kur docētāji strādā ar lielām cilvēku grupām, vakcinācijai jābūt obligātai. Visiem pārējiem cilvēkiem jādod izvēle.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns savukārt norādīja, ka mēs dzīvojam tādā kā okupācijas seku laikmetā, kad ir arī cilvēki, kuri atrodas citā informatīvajā telpā, taču valdības pienākums ir parūpēties par tiem, kuri grib vakcinēties, proti, par sabiedrības vairākumu. Bordāns nepiekrita viedoklim, ka demokrātija šādā veidā kļūst vardarbīga.
Stingrāki pasākumi vedot šos cilvēkus pie saprāta. Tieslietu ministrs arī uzsver, ka personīgi pazinis cilvēkus, kuri diemžēl aizgājuši no šīs dzīves kovida dēļ, pēc viņa teiktā, muļķīgu iedomu rezultātā. Ja valdība būtu vairāk uzrunājusi šādus cilvēkus, mazāk uzsverot to, ka viss ir brīvprātīgi, šie cilvēki būtu dzīvi.
Kā labu piemēru, kam vajadzētu sekot, tieslietu ministrs minēja Austriju, lai gan tur likums par vispārēju obligāto vakcināciju vēl nemaz nav izstrādāts un varētu stāties spēkā tikai nākamā gada februārī. Pēc Jāņa Bordāna domām, Latvija ir mazliet nokavējusi maigāku formu, tādēļ tagad jāķeras pie stingrākiem pasākumiem.
Kaut arī pēc valdības aplēsēm 93% nodarbināto var strādāt “zaļajā režīmā” pēc jaunajiem noteikumiem, vecuma grupā 18+ vakcinācijas aptvere ir tikai 75%. Tas nozīmē, ka, pat pieskaitot bezdarbniekus, ir diezgan liela sabiedrības daļa, kas formāli nevar darboties “zaļajā režīmā” un šie cilvēki potenciāli var pāriet strādāt “pelēkajā ekonomikā”.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, komentējot situāciju ar vakcinācijas aptveri darbaspējīgo iedzīvotāju vidū, norādīja, ka vakcinēto skaits ļoti strauji pieaug. Vēl pirms pāris mēnešiem tas bijis zem 70%, bet pašlaik jau ap 93%. No nozarēm vēl arvien esot svarīgi saprast, kuras ir tās jomas, kur vakcinēto skaits ir pārāk mazs.
Ceturtdien, 9. decembrī sasaukta Tautsaimniecības padomes sēde, kurā plānots runāt ne tikai par elektrības tarifiem, bet arī par vakcinācijas aptveri. Vitenbergs uzskata, ka līdz 15. decembrim, kad atbilstoši iepriekš lemtajam gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā strādājošajiem būs nepieciešami sadarbspējīgi Covid-19 sertifikāti, vēl ir laiks, lai valdībā diskutētu, vai šajā lēmumā nepieciešamas kādas izmaiņas. "Rīt sasauksim sēdi, tad arī sapratīsim, kas tur notiek," trešdienas, 8. decembra, vakarā teica ekonomikas ministrs.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 9. novembrī nolēma veikt izmaiņas rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas paredz, ka publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt amata pienākumus attālināti vai klātienē. Jāņem vērā, ka šīm personām sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris. Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijā vakcinācijas procesu pret kovidu pabeiguši 64,77% iedzīvotāju, bet 9,63% populācijas saņēmuši arī balstvakcīnu. Dati rāda, ka pašlaik būtiski pieaug interese par trešās devas saņemšanu, tikmēr pirmās potes saņem arvien mazāk cilvēku. Infektologi norāda, ar pašreizējo aptveri vēl ir stipri par maz, lai varētu cerēt, ka dzīve atgriezīsies normālā režīmā.
Infektologs Uga Dumpis norāda, ka jāpanāk, lai vakcinētos vismaz 95% senioru un riska grupās esošo iedzīvotāju, bet sabiedrības kopējā vakcinācijas aptvere pārsniegtu 80%.
Obligātā vakcinācija pret kovidu darba tirgu ietekmē, taču ne dramatiski, vērtē speciālisti. Atrast darbu nevakcinētiem iedzīvotājiem kļūst arvien grūtāk gan Latvijā, gan ārpus tās, un arī bezdarbnieka pabalsts var izsīkt ātri, ja cilvēks atsakās no darba tikai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ. Līdz ar to nepieciešamība pēc kovida sertifikāta kļūs arvien lielāka.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone iepriekš norādīja, ka pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu, jo Covid-19 sertifikāta neesamība nebūs attaisnojums, lai nepieņemtu atbilstošu darba piedāvājumu.
