Apkopojot secinājumus par nedēļas laikā notikušo, viņa teica: “Mēs dzīvojam ilūzijā par sistēmu, kuru mēs esam izveidojuši. Mēs varam būt godīgi, ka varam uzņemt sešus tūkstošus cilvēku. Bet cik tad nāk ārā šobrīd? Astoņsimt tūkstoši!” Karadarbības pirmajās dienās nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistījušās palīdzības organizēšanā pat nācies veidot “alternatīvu” komunikācijas tīklu ar pašvaldībām, lai vispār nodrošinātu koordinētu informācijas apriti.
Jau pirms vairākām nedēļām tika lēsts, ka Krievijas iebrukuma gadījumā patvērumu Latvijā varētu meklēt līdz 10 tūkstošiem bēgļu no Ukrainas. Tikmēr īpašs likums par palīdzību šiem cilvēkiem politiķu dienaskārtībā nonācis šonedēļ. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) diskusijā pauda, ka likums veidots, orientējoties uz to, ka bēgļu no Ukrainas skaits varētu būt jau iepriekš minētie 10 tūkstoši, taču šobrīd neviens īsti nevar prognozēt, cik liela daļa no bēgļu gaitās esošajiem cilvēkiem nonāks Latvijā.
Likumprojekts, kuru ceturtdien skata Saeima, paredz, ka valsts bēgļiem no Ukrainas primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un ēdināšanu – nodrošina līdz deviņdesmit dienām. “Saskaņas” deputāte Regīna Ločmele diskusijā norādīja, ka arī ministriju pārstāvji deputātiem ir atzinuši, ka Latvija šobrīd ir gatava humanitārās krīzes īslaicīgai risināšanai.
Tikmēr ZZS deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka īpašā likuma pieņemšana šobrīd visvairāk ir nepieciešama pašvaldībām, kam šis likums dos tiesības rīkot īpašos iepirkumus, piesaistīt ziedojumus un tādējādi būtiski palīdzēs vietvarām organizēt ar bēgļu izmitināšanu saistīto procesus. Likumu Saeima šodien pieņēma steidzamības kārtā, taču jau dienu iepriekš tika pausts, ka to būs nepieciešams pilnveidot.
Līdz šim no pašvaldībām saņemtas ziņas par iespējām izmitināt aptuveni 6,5 tūkstošus bēgļu no Ukrainas, taču daļa pašvaldību informāciju par savām iespējām vēl nav sniegušas. Daudzi, kas Latvijā ieradušies līdz šim, mitekli atraduši pie radiem vai paziņām.
