Bet tikmēr Vācijas policijas apkopotie dati liecina, ka šā gada laikā līdz 22. novembrim caur "Baltkrievijas maršrutu" Vācijā ieradušies 10 128 migranti, turklāt lielākā daļa no viņiem – tieši augustā, septembrī, oktobrī un novembrī. Pirmajā pusgadā šādu ienācēju skaits bija tikai 26, bet augustā – 474, septembrī – 1903, oktobrī – 5285, bet novembrī – 2287. Šie "bēgļi", kas nākuši pārsvarā no Irākas, Irānas, Sīrijas un Afganistānas, nonākuši Vācijā caur Baltkrieviju un Poliju. Iekšlietu ministre Marija Golubeva, komentējot šo situāciju, aicina raudzīties uz kopējo kontekstu, kā arī apšauba šīs informācijas precizitāti.
Runājot par trešdien Saeimas komisijā izskanējušo informāciju par patvēruma meklētāju izmitināšanas centru "Mucenieki", kurā pašlaik uzturas 152 personas, lai gan kopējā centra kapacitāte ir līdz pat četriem simtiem un vasaras beigās tas patiešām bija pārpildīts, Golubeva sacīja, ka daļa cilvēku, nesagaidījuši sava patvēruma pieteikuma izskatīšanu, patvaļīgi devušies tālāk uz Eiropas Savienību (ES). Ministre norāda, ka šajā gadījumā tie varētu būt maksimāli divi simti patvēruma meklētāju.
Pēc viņas teiktā, tā tas notiekot visās valstīs, kas reģistrē patvēruma meklētājus, arī Itālijā, Spānijā un Grieķijā.
"Ja mēs skatāmies, cik cilvēku katru gadu no Grieķijas iekļūst Eiropā caur Balkānu valstīm, šie skaitļi ir nesalīdzināmi," uzsver iekšlietu ministre. Baltkrievijā pašlaik neuzturas tik daudz cilvēku no citām valstīm. Golubeva norādīja, ka tā ir jauna mākslīgi izveidota migrācijas taka, lai mums kaitētu, bet, no otras puses, tā joprojām ir salīdzinoši maza.
Baltkrievijas režīms līdz šim oficiāli apgalvo, ka Baltkrievijā pašlaik atrodas 7000 migrantu, un 2000 no viņiem apmetušies nometnē pie Polijas robežas. Vēl no 200 līdz 500 cilvēku atbilstoši esošajai informācijai arī atrodas uz robežas. Vācijas Iekšlietu ministrijas novembra vidū apkopotie dati liecina, ka pašlaik valstī ik dienu ierodas vidēji 170 migrantu, kas izmantojuši Baltkrievijas–Polijas maršrutu, bet novembra pirmajās trijās nedēļās kopumā tie ir 2287 cilvēki.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka arī viņa ir iepazinusies ar šiem skaitļiem, un neizslēdza iespēju, ka daļa šo cilvēku Eiropā ir iekļuvuši pa citiem maršrutiem, nevis tikai caur Poliju, Lietuvu, vai Latviju. Šteinbuka uzsvēra, ka tā krīze, ko Eiropas Savienība piedzīvoja 2015. gadā, kad migranti ienāca no dienvidu valstīm, nav salīdzināma ar to, kas patlaban notiek Polijā, Lietuvā un Latvijā. Viņa neuzskata, ka šī krīze var kļūt par globālu problēmu.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noslēgumā pauda, ka nākotnē mums var nākties saskarties ar vēl lielāku problēmu – bēgļu plūsmu no Afganistānas, jo tuvākajos mēnešos šāda migrācijas sprādziena ietekmi uz Eiropas Savienību nebūt nevar izslēgt. Šajā kontekstā ļoti svarīga ir sadarbība ar NATO.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
