Jautājumu par imigrācijas politikas izmaiņām uztur vairākas organizācijas, tajā skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, ierosinājums veidot pārdomātu imigrācijas politiku, kas vienlaikus nodrošinātu "ātru un vienkāršu trešo valstu darbaspēka pieejamību Latvijas uzņēmumu vajadzībām" ir iekļauts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumos valdības deklarācijai.
Tikmēr ekonomikas ministre Indriksone pauž pārliecību, ka šobrīd būtiskākais šķērslis uzņēmējiem ir pārliekā birokrātija: "Lielākās sūdzības no eksportētājiem šobrīd ir nevis par to, ka viņiem nav iespējas šos darbiniekus nolīgt, jo viņi maksā šīs algas tādas, kā mums paredz likumdošana, bet birokrātija un vilkšana garumā. Un sešu mēnešu laikā tas darbinieks jau ir pārpirkts citam darba devējam."
Nodokļu eksperts, zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs, savukārt, atgādina, ka Latvijas pievilcību augsti kvalificētam darbaspēkam mazina arī solidaritātes nodoklis un dažas citas nodokļu likumdošanas nianses. "Nodokļu eksperti visā Eiropā saka, ka, ja būtu kaut kādas valstis, kas pasaka, ka ja viņi (augsti kvalificēts darbaspēks – red.) un tad nav tā pastāvīgās pārstāvniecības riska, tad uz tām valstīm arī brauktu vairāk," tā speciālists.
LDDK prezidents Andris Bite uzsver – šobrīd jēdzienus "kvalificēts darbaspēks" un "lēts darbaspēks" katrs traktē savādāk. Pēc viņa teiktā, produktīvos uzņēmumos tāds jēdziens kā "mazkvalificēts darbaspēks" vairs nemaz nepastāv. "Gaterī strādā kvalificēti darbinieki, cehā strādā kvalificēti darbinieki. Pasaulē jēdziens "lēts darbaspēks" ir beidzies, jebkurš, kurš uz Latviju ir gatavs braukt, viņš grib saņemt vairāk nekā šodien ir Latvijas vidējā darba alga," tā Bite.
