“Tas ir saistīts ar to, ko vēlētājs, piemēram, Francijā, taksists Francijā pieprasa – kādas, piemēram, benzīna cenas, un kā viņš saista benzīna cenas ar to, kas notiek Ukrainā,” skaidroja Ziemele.
Ukraiņu izcelsmes dziedātāja Katrīna Gupalo, savukārt norādīja, ka tādā gadījumā Francijas taksistam vajadzētu sev uzdot jautājumu, vai viņa personiskais komforts ir tā vērts, lai cilvēki Ukrainā mirtu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) diskusijā atklāja, ka šonedēļ notikušajā Eiropadomes sanāksmē dalībvalstu līderu starpā raisījušās domstarpības par to, vai ES ir jāiejaucas energoresursu tirgū, nosakot “cenu griestus”.
Baltijas valstu politiķi iepriekš publiski apliecinājuši atbalstu sankciju attiecināšanai uz Krievijas energoresursiem – dabasgāzi, naftu un oglēm. Tikmēr Rietumeiropā šādu ieceri uztver piesardzīgi, savukārt Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns un valsts ārlietu ministrs atklāti paziņojuši, ka Ungārija izmantos veto tiesības, lai nepieļautu, ka Eiropas Savienība (ES) nosaka embargo Krievijas energoresursiem.
Valsts prezidents Egils Levits, kurš šonedēļ ticies ar Orbānu NATO samitā, norāda – Ungārijas premjera un viņa pārstāvētās politiskās partijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar sankcijām pret Krieviju un ieroču piegādēm Ukrainai krasi atšķiras no visām pārējām ES dalībvalstīm. “Ungārijas nacionālās intereses viņa izpildījumā tiek stādītas augstāk par savienības interesēm,” secināja prezidents. Viņš gan domā, ka jautājumā par embargo noteikšanu Krievijas energoresursiem vēl pastāv kompromisa iespējas
Tāpat Levits atzīmēja, ka arī Francijā drīzumā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, un enerģijas cenas, protams, ir būtisks jautājums visiem kandidātiem. Tomēr valsts līmenī uz jautājumiem būtu jāskatās plašāk. “Runa ir par drošības situāciju Eiropā, par globālo spēku samēru,” tā Levits.
KONTEKSTS
Saistībā ar šā gada 24. februārī sākto karu pret Ukrainu Krievija ir kļuvusi par starptautiskajām sankcijām visvairāk pakļauto valsti pasaulē. Dažādas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir noteikušas Amerikas Savienotās valstis, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna un vairākas citas valstis. Tostarp ASV ir noteikusi embargo naftas un gāzes importam no Krievijas. Savukārt Eiropas Savienība līdz šim izvairījusies pakļaut sankcijām Krievijas energoresursus, taču paziņojusi par plānu līdz šā gada beigām būtiski – par aptuveni divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes.
