Kas notiks ar zaļo kursu un klimatneitralitāti Latvijā? Dabas aizsardzība un pašvaldības

Jānis Irbe, Edvīns Balševics, Viesturs Zeps, Sandra Bērziņa, Baiba Vitajevska-Baltvilka, Marika Rošā

Jānis Domburs 5.decembris, ceturtdiena 13:00

Francijas taksists un Orbāna «nacionālās intereses» – kā Eiropa lemj par sankcijām Krievijas energoresursiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 8 mēnešiem.

Viens no iemesliem, kādēļ Baltijas valstis un, piemēram, Polija uzstāj uz bargākām sankcijām pret Krieviju, bet daļa Rietumeiropas valstu nesteidz tām piekrist, ir tas, ka šeit sabiedrība karu Ukrainā izjūt atšķirīgi nekā tajās Eiropas valstīs, kas atrodas tālāk uz Rietumiem. “Tas ir saistīts arī ar enerģijas cenām,” piektdien “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumā sprieda Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

“Tas ir saistīts ar to, ko vēlētājs, piemēram, Francijā, taksists Francijā pieprasa – kādas, piemēram, benzīna cenas, un kā viņš saista benzīna cenas ar to, kas notiek Ukrainā,” skaidroja Ziemele.

Ukraiņu izcelsmes dziedātāja Katrīna Gupalo, savukārt norādīja, ka tādā gadījumā Francijas taksistam vajadzētu sev uzdot jautājumu, vai viņa personiskais komforts ir tā vērts, lai cilvēki Ukrainā mirtu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) diskusijā atklāja, ka šonedēļ notikušajā Eiropadomes sanāksmē dalībvalstu līderu starpā raisījušās domstarpības par to, vai ES ir jāiejaucas energoresursu tirgū, nosakot “cenu griestus”.

Baltijas valstu politiķi iepriekš publiski apliecinājuši atbalstu sankciju attiecināšanai uz Krievijas energoresursiem – dabasgāzi, naftu un oglēm. Tikmēr Rietumeiropā šādu ieceri uztver piesardzīgi, savukārt Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns un valsts ārlietu ministrs atklāti paziņojuši, ka Ungārija izmantos veto tiesības, lai nepieļautu, ka Eiropas Savienība (ES) nosaka embargo Krievijas energoresursiem.

Valsts prezidents Egils Levits, kurš šonedēļ ticies ar Orbānu NATO samitā, norāda – Ungārijas premjera un viņa pārstāvētās politiskās partijas nostāja jautājumos, kas saistīti ar sankcijām pret Krieviju un ieroču piegādēm Ukrainai krasi atšķiras no visām pārējām ES dalībvalstīm. “Ungārijas nacionālās intereses viņa izpildījumā tiek stādītas augstāk par savienības interesēm,” secināja prezidents. Viņš gan domā, ka jautājumā par embargo noteikšanu Krievijas energoresursiem vēl pastāv kompromisa iespējas

Tāpat Levits atzīmēja, ka  arī Francijā drīzumā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, un enerģijas cenas, protams, ir būtisks jautājums visiem kandidātiem. Tomēr valsts līmenī uz jautājumiem būtu jāskatās plašāk. “Runa ir par drošības situāciju Eiropā, par globālo spēku samēru,” tā Levits.

KONTEKSTS

Saistībā ar šā gada 24. februārī sākto karu pret Ukrainu Krievija ir kļuvusi par starptautiskajām sankcijām visvairāk pakļauto valsti pasaulē. Dažādas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir noteikušas Amerikas Savienotās valstis, Eiropas Savienība, Lielbritānija, Japāna un vairākas citas valstis. Tostarp ASV ir noteikusi embargo naftas un gāzes importam no Krievijas. Savukārt Eiropas Savienība līdz šim izvairījusies pakļaut sankcijām Krievijas energoresursus, taču paziņojusi par plānu līdz šā gada beigām būtiski – par aptuveni divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes.

 

 

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti