Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

«Fiskālā disciplīna kā svētais Grāls» – deputāti skaidro ekonomiskās atpalicības iemeslus

Vērtējot Baltijas valstu ekonomisko sniegumu ilgākā laika posmā, būtu redzams, ka atšķirības starp Latviju un Igauniju ir konstantas, bet lielākais jautājums, kuru atrisināt nav izdevies pašreizējai Saeimai, ir tas, ka mums ir izveidojusies atšķirība arī ar Lietuvu, kas primāri ir tieši eksportā,  raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina Saeimas deputāts Juris Pūce ("Attīstībai"/Par!). Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar atbalsta instrumentu trūkumu Latvijas labākajiem eksportētājiem un tā ir viena no nopietnākajām problēmām.  

Turpretim “Konservatīvo” pārstāvis Krišjānis Feldmans uzskata, ka Latvijas pieticīgākie IKP rādītāji, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, lielā mērā esot saistāmi ar ap 2010. gadu īstenoto taupības politiku. Ir jādara tas, ko “parasti dara civilizētajā pasaulē krīzes laikā nevis piekopj fiskālo disciplīnu un tur to svētā Grāla vietā”, sacīja Feldmans. Tam gan nepiekrita Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”), kurš pēdējo gadu aizņemšanos skaidroja ar citiem iemesliem – Covid-19 krīzi, kā arī uzsvēra, ka šo situāciju nekādā gadījumā nedrīkst salīdzināt ar 2010.gadu.

Aldis Gobzems ("Neatkarīgie") savukārt norādīja, investīcijas Latvijas ekonomikā ir mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā, turklāt ar vājāku atdevi. Viņš aicināja aizbraukt uz Tallinu un Viļņu, lai redzētu par cik gadiem mūs apsteidz mūsu kaimiņi.

Turpretim opozīcijā esošās ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis uzsvēra, ka

"mēs ar visu lielo aizņemšanos vienalga esam “zemākā situācijā” nekā igauņi, turklāt pēdējos četros gados esam aizņēmušies vairāk nekā visā atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē".

Kā vienu no aplamas saimniekošanas piemēriem viņš minēja aviācijas nozares slēgšanu Covid-19 krīzes laikā, ko Lietuva un Igaunija neizdarīja. “Attīstībai”/Par! Saeimas deputāts Juris Pūce šim viedoklim nepiekrita un uzsvēra, ka Lietuvas lēmumi aviācijas jomā nebija izšķirošais faktors, kas ietekmē mūsu kaimiņvalsts straujāku attīstību. “Nav tā, ka vienkārši saskaitot katru lēmumu, mēs iegūstam atšķirības”, sacīja Pūce. 

“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins pauda uzskatu, ka uz Baltijas valstu IKP rādītājiem jāskatās plašāk un jāņem vērā, ka Latvija vēl arvien ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, un, viņaprāt, katrs piektais Latvijas iedzīvotājs var pretendēt uz trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu. Agešins ir pārliecināts, ka krīzes laikā vajadzēja ķerties pie šoka terapijas, piemēram, uz sešiem mēnešiem piemērojot 0% likmi atsevišķiem nodokļiem.

“Mums latviešiem parasti patīk sazīmēt tādas ļoti tumšas krāsas, bet kopumā, vērtējot Latvijas ekonomikas izaugsmi no 1991.gada, mēs redzam, ka Baltijas valstis patiešām ir veiksmes stāsts”,

uz ekonomikas jomā paveikto atskatījās Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Dombrava.  Pēc viņa teiktā, mums ir arī ļoti objektīvas atšķirības no Igaunijas, kura ļoti cieši, tai skaitā eksporta jomā, ir saistīta ar Somiju, kamēr Lietuva – ļoti spēcīgi ar Poliju, kā arī savstarpējai Kauņas un Viļņas sadarbībai ir liela ietekme.  Pie pozitīvajām lietām, ko 13. Saeimai ir  izdevies krīzes laikā sasniegt, Jānis Dombrava pieskaitīja 500 eiro pabalstus bērniem un 200 eiro – pensionāriem, kā arī faktu, ka Covid-19 krīzes laikā Latvijā neradās problēmas ar lauksaimniecības produkciju un arī cenas saglabājās stabilas un bija pat ar lejupejošo tendenci iepretim daudzām citām Eiropas valstīm, kur jau Covid-19 krīzes sākums radīja pārtikas ķēžu pārrāvumus un cenu sadārdzinājumus.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt