Vērtējot reitingus, kas liecina par partijas "Progresīvie" iespējām iekļūt nākamajā Saeimā un vienlaikus arī par nepieciešamību vienoties un veidot, iespējams, diezgan plašu koalīciju, "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens uzsvēra, ka pašlaik galvenais vēstījums ir aicināt visus Latvijai tik kritiskajā brīdī doties uz vēlēšanām. Motivēt vēlētājus var arī ar idejām, kuras "Progresīvie" esot gatavi realizēt Latvijas politikā. "Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa sacīja, ka
"svarīgākais solījums ir neiznest šo ziemu uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina".
Runājot par iespējamajiem valdības modeļiem, "Progresīvie" uzsver, ka neies vienā valdībā ar klaji populistiskām partijām, kas izmanto krīzi, lai šķeltu sabiedrību. Šādu populistisku partiju, pēc Ņenaševas teiktā, ir diezgan daudz. "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens tam minēja arī vairākus piemērus. Tās ir partijas, kas būvē savu politisko kapitālu uz idejām, kuras nav vērstas uz Latvijas ilgtspēju. "Nav mums komfortabli ne ar vienu citu partiju tāpēc, ka viņi atšķiras gan vērtību skalā, gan prioritāšu ziņā, bet ir skaidrs, ka ar tiem, ar kuriem mēs jau šobrīd sadarbojamies, mums ir lielāka pieredze un zināšanas", bilst Antoņina Ņenaševa.
Runājot par Krišjāņa Kariņa valdības pieļautajām kļūdas un lietām, kuras varēja un vajadzēja darīt citādi, "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens kā pirmo min krīzes komunikāciju. Latvija gājusi cauri vairākām krīzēm un komunikācija bijusi katastrofāla. Lēmumi bieži vien bija pretrunā ar nozares profesionāļu ieteikumiem.
"Bija jāmeklē līdzsvars, bet premjera amatā jābūt cilvēkam, kuram ir šīs līderības, vizionāra un komunikatora spējas, lai krīzes situācijā sabiedrībai radītu pārliecību, ka valdība ir stabili pie stūres".
Par Covid 19 vajadzēja runāt stingrā valodā, ieklausīties profesionāļos un nemainīt lēmumus ik reizi, kad koalīcijā mainījās kāds akcents. Uz aizrādījumu, ka visā pasaulē pandēmijas gaitā domas par dažādām lietām līdz ar jaunām zināšanām mainījās, Kaspars Briškens atbildēja, ka Latvijas gadījumā tās varēja mainīties pat vienas Ministru kabineta sēdes ietvaros un tā sēdi pēc sēdes. Otra lieta ir neizdarīto mājasdarbu jomā – enerģētiskā neatkarība. Jau pēc 2014. gada (Krimas aneksijas) bija skaidrs, ka "jāiet prom no Krievijas gāzes". Energotaupība ir vēl viens piemērs, kur vajadzēja rīkoties izlēmīgāk, piemēram, sarunās ar citām valstīm kā ietekmes līdzekli izmantojot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Atšķirībā no valdības, kura problēmu risina tikai tagad, Rīgas (pilsētas) iestādēm energotaupības plāns esot bijis izstrādāts jau pagājušajā ziemā.
Lai gan "Progresīvie" savā programmā ir pievērsušies arī cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām, Rīgā vides pieejamības jomā paveikts nav daudz un partijas līderi to nenoliedz. Pēc Antoņinas Ņenaševas teiktā, šie darbi vēl ir procesā. To, kas 30 gadus nav risināts, ir grūti sakārtot pusotrā vai divos gados, taču izdarīt varēja vairāk. Arī runājot par kastēs iestādītajiem un nokaltušajiem kokiem Čaka ielā, "Progresīvie" atzīst, ka ne viss ir izdevies, bet "tā ir daļa no rezultāta, kad nav iespējams šos kokus iestādīt pienācīgi". Ņenaševa taisnojās, ka esot uzticējusies profesionāļiem. Tomēr kopumā pašreizējā Rīgas domes sasaukuma laikā esot iestādīts daudz vairāk koku. "Neviens nevar noliegt, ka zaļuma Rīgā ir vairāk nekā tas ir bijis pēdējos desmit gadus". "Koki nokalta, mums visiem par to ir žēl, mēs uzņemsimies līdzatbildību, bet mēs turpināsim zaļināt Rīgu un nest šīs idejas par atvērtāku mūsu kopējo telpu arī plašākā kontekstā", sacīja Kaspars Briškens.
Pilns intervijas ieraksts pieejams šeit
