Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

Domburs intervē Nacionālās apvienības līderus Dzintaru un Mitrevicu: par viedo imigrāciju un saukli «Latvieti, nepadodies!»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Nacionālā apvienība (NA) nākamajā Saeimā vislabāk varētu sadarboties ar pašreizējiem koalīcijas partneriem, taču intervijā ar Jāni Domburu priekšvēlēšanu ciklā "Izvēlies nākotni" tā atklāj arī savas bažas gan par atsevišķu politisko spēku "nacionālās drošības riskiem", gan arī attiecībā uz grūti pārvaramām ideoloģiskām atšķirībām. Nekonkrētību vēlēšanu programmā Raivis Dzintars un Uģis Mitrevics pamato ar sarežģītību, kādā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi un kurā ir grūti prognozēt precīzi izmērāmus rezultātus. Priekšvēlēšanu saukļi neesot vis vienkārša vārdu spēle – to jēgu var skaidrot plaši un daudzveidīgi.

Izvēloties sadarbības partnerus 14. Saeimā, Nacionālā apvienība vadīsies pēc principa – ar kuriem tā vislabāk var realizēt savu programmu. Visvieglāk ir vērtēt no otra gala, proti, tādas partijas kā Latvijas Krievu savienība (LKS), "Saskaņa" un "Stabilitātei!" vispār netiek vērtētas, turklāt ir arī organizācijas, kuras var iekļūt Saeimā, taču to atrašanos valdībā Nacionālā apvienība ļoti centīsies nepieļaut. Pie tādām tā pieskaita "Progresīvos", interviju ciklā "Izvēlies nākotni" sarunā ar Jāni Domburu atklāja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"TB/LNNK" priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš arī pauda cerību, ka nebūs jālemj par sadarbību valdībā ar tādiem partneriem kā Gobzema vai Šlesera partijām.

"Ja mēs runājam par prokrieviskām organizācijām, ir tādas, kuras ar to pelna balsis un ir skaidras savā komunikācijā, bet uz šīm divām es raugos kā uz nacionālās drošības risku,"

uzsvēra Raivis Dzintars.

Visvienkāršāk sadarbību ir turpināt ar tām partijām, ar kurām Nacionālā apvienība ir koalīcijā jau pašlaik. Raivis Dzintars gan nenoliedza, ka ar "Attīstībai/Par!" ir ideoloģiskas atšķirībasun tas sagādājis lielas grūtības koalīcijas darbā, savukārt "Apvienotais saraksts" ir tas, "ar ko mēs būtu gatavi sēsties pie sarunu galda, jo tur ir pietiekami daudz pragmatisku politiķu ar agrāku sadarbības pieredzi". Savukārt attiecības ar ZZS būšot atkarīgas no tā, kāda loma šajā savienībā arī pēc vēlēšanām būs Aivaram Lembergam.

"Ja viņi atzīs, ka Lemberga virzīšana uz premjera amatu ir polittehnoloģiska kārts un ar to arī viss beidzas, tā ir viena situācija, savukārt, ja Lembergs paliek izšķiroša figūra šajā pasākumā [arī pēc vēlēšanām], tad pie pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ar Lembergu sankciju sarakstā, man nešķiet, ka jautājums par ZZS atrašanos koalīcijā varētu būt aktuāls,"

sprieda Raivis Dzintars.

"Jaunajai Vienotībai" esot savas vājās puses komunikācijā un vadībā.

"Ja dominēs augstprātība un sajūta, ka viņi var rullēt pāri visiem, tad, iespējams, būs vajadzīga taktiska sadarbība arī ar citām politiskajām partijām. Ja "Vienotība" būs gatava respektēt Nacionālās apvienības programmatiskās nostādnes, iespējams, tā sadarbība būs ciešāk ar "Vienotību"".

Vēlētāju intereses  un programmatiskie nostādījumi vienmēr būs prioritārais jautājums.

Šobrīd katrs Ministru prezidenta kandidāts mēģina pateikt, ka vaina meklējama iepriekšējā vadītājā, taču sevis celšana, nomelnojot citus, nav tas pareizākais veids, kā tiekties uz kādiem sasniegumiem, tā priekšvēlēšanu cīņas raksturoja Nacionālās apvienības premjera amatam izvirzītais Uģis Mitrevics. Viņš pauda viedokli, ka neatkarīgi no tā, kas veidos nākamo valdību, tai būšot jākāpj soli augstāk un jāizvērtē viss, kas bijis nepareizi līdz šim.

Vērtējot līdzšinējo darbošanos Krišjāņa Kariņa valdībā, NA vērsa uzmanību uz fiskālās disciplīnas problēmu, proti, gatavību aizņemties, lai ieguldītu tautsaimniecībā. Šajā jautājumā Nacionālās apvienības un īpaši [finanšu ministra Jāņa] Reira (''Jaunā Vienotība'') viedokļi bija ļoti atšķirīgi. Latvija valsts parāda ziņā ir salīdzinoši labās pozīcijās līdzās Igaunijai, taču apstākļos, kad citi tērē vairāk un šādi padara sevi konkurētspējīgāku, mums vajadzētu būt izlēmīgākiem, uzskata Raivis Dzintars. Vajadzētu vairāk aizņemties, taču nevis lai noēstu, bet gan lai ieguldītu zinātnē un izglītībā – tātad nozarēs, kas ir vērstas uz attīstību.

Uģis Mitrevics savukārt norādīja, ka daudz operatīvāk ir jāreaģē uz tām pazīmēm, kas mums rāda, ka esam atpalicēji, piemēram, darbaspēka nodokļu ziņā mēs nespējam konkurēt ar kaimiņiem. Alga 1200 eiro uz rokas Latvijā nodokļos ir par 100 eiro dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Šī blakne ir jānokārto, lai mūsu uzņēmēji varētu darboties vienādos spēles noteikumos.

"Tā nauda neaug kokos. Mēs atpaliekam pēc iekšzemes kopprodukta, mēs atpaliekam minimālajā algā, taču izdarīt vienu šādu vingrinājumu nevienam nepietiek spēka,"

sacīja Uģis Mitrevics.

"Ziņa, ka tas bija jādara un jādara jau vakar, nāk no Ekonomikas ministrijas kolēģiem. Šis jautājums virmo varas gaiteņos."

Arī kapitāla pieejamības ziņā Latvijas uzņēmēji nevar dabūt tik lētu naudu, kā var dabūt mūsu kaimiņi.

Uz jautājumu, kas traucēja Nacionālajai apvienībai arī par šīm lietām, līdzīgi kā par demogrāfiju, definēt savu ultimātu, Uģis Mitrevics atbildēja, ka Nacionālā apvienība Ekonomikas ministriju vadot tikai vienu gadu, kas ir tāds iesildīšanās periods. Arī Raivis Dzintars uzskata, ka Ekonomikas ministrija šā gada laikā izdarījusi maksimāli iespējamo tautsaimniecības atbalstam.

"Visus caursišanas un spiediena instrumentus, kādus mēs esam varējuši izmantot, mēs šajā valdībā esam izmantojuši."

Nacionālā apvienība savā priekšvēlēšanu programmā neizceļas ar konkrētību, taču Raivis Dzintars to skaidro ar faktu, ka kompromisu panākšanā starp partiju prioritātēm ir daudz nezināmo, daudz svarīgāk esot norādīt virzienus un principus.

Vairāk nekā 50 miljoni eiro slodžu izlīdzināšanai pedagogiem ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, ka nākamā gada budžeta tāme nav neaizskarama.

Tas ir solis uz sabalansētu slodzi un taisnīgu atlīdzību, kas minēts partijas programmā. Pēc Raivja Dzintara teiktā, nav grūti programmā ierakstīt kādu skaitli, taču praksē ir milzum daudz nezināmu apstākļu starp partiju prioritātēm. 

Skaidrojot ieceri par samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem, Uģis Mitrevics norādīja, ka ogām, dārzeņiem un augļiem šis samazinājums bija. Raivis Dzintars savukārt atgādināja, ka tas ir terminēts samazinātais PVN un, iespējams, par to pašu cīņa būs nākamajā periodā. Ja fiskālie apstākļi to ļaus, Nacionālā apvienība iestāsies par samazinātu PVN arī pārējiem produktiem. Līdzšinējā prakse rāda, ka, salīdzinot pārtikas cenas tieši šajā grupā, kur mēs samazinājām PVN, šīs cenas patiešām ir zemākas. Plašāka PVN samazināšana ir koalīcijas rokās, bet vēlētāju ziņā, pēc Raivja Dzintara teiktā, esot pateikt, ar cik daudziem par to būs jāvienojas.

Ārvalstu investori jau daudzkārt ir runājuši, ka Latvijai jādomā par darba spēka piesaistīšanu, ja tā vēlas ārvalstu investīcijas, bet Nacionālās apvienības programmā minēts -  "Novērsīsim mēģinājumus masveidīgi iepludināt imigrantus". NA premjera amata kandidātam virzītais Uģis Mitrevics uzsvēra, ka Latvija nekad nav bijusi pret augstas raudzes speciālistu ienākšanu Latvijā, piemēram, Valmieras stiklašķiedras rūpnīcai ir vajadzīgi tādi speciālisti, kādus Latvijā neviens negatavo. To pašu var teikt par farmācijas rūpniecību. Līdz ar to, pēc Mitrevica teiktā,

"Ir kaut kāds līmenis, no kura mēs nevaram un nekad nebremzēsim ienākošo darba spēku".

Ja investoru padome ir gatava teikt: "Mēs gribam šeit investēt un mēs jums radīsim darba vietas, kur vidēji neto alga ir 2000 eiro ...". Latvijai vajag augstas pievienotās vērtības ražošanu, mums ir jākāpina produktivitāte, nevis jāpalielina masveida darba spēka skaits, lai turpinātu maksāt 500 eiro algas.

"Viedā imigrācija, augstu kvalificēts darba spēks ir tas, kur Nacionālā apvienība nav likusi šķēršļus",

piebilda Raivis Dzintars.     

Lūgti paskaidrot savu priekšvēlēšanu saukli – "Vienā valodā: nelokāmi", Nacionālās apvienības līderi bilda, ka ar "vienu valodu" šajā gadījumā jāsaprot spēja varai sarunāties ar tautu cilvēkiem saprotamā valodā. "Tā ir spēja ikvienam runāt vienā valodā par lietām, kas mums ir svarīgas, un šeit nav runa par latviešu valodu", sacīja Uģis Mitrevcs. "Tur nav runa tikai par latviešu valodu", viņu papildināja Raivis Dzintars. "Vienā valodā politiķiem ar sabiedrību un vienā valsts valodā, saprotot arī valsts pamatvērtības". Bet, atgriežoties pie agrākā saukļa "Latvieti, nepadodies!", Raivis Dzintars atzīmēja, ka viņam personīgi šis sauklis nepatīk, jo nepadošanās ir runāšana no zaudētāja pozīcijām.

"Man šķiet, ka mums ir jāmācās kā nācijai runāt no uzvarētāja pozīcijām."           

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti