Kas notiek Latvijā desmit dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Juris Rozenvalds, Jānis Taukačs, Imants Breidaks, Ivs Zenne, Matīss Lācis, Māris Avotiņš

Jānis Domburs 21. septembris, trešdiena 21:15

«Divreiz dārgāka pārtika» vai «trāpa katram» – uzņēmēji un politiķi par izdzīvošanu kara apstākļos

Kaut arī pārtikas cenu kāpums veikalos Latvijā jau ir jūtams, drīzumā tas kļūs vēl straujāks, jo Krievijas iebrukums Ukrainā ir izjaucis izejvielu piegādes ķēdes un ražotāji faktiski strādā ar zaudējumiem. Savukārt valstij būs jādomā ne tikai par to, kā atbalstīt uzņēmējus, bet arī kā nodrošināt cilvēkus ar pašu nepieciešamāko – apkuri, elektrību un pārtiku. Viens no risinājumiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana, taču pašreizējā koalīcija uzskata, ka ierobežotas rocības apstākļos atbalstam jābūt mērķētākam un tas nav jāsniedz visiem pēc kārtas, to raidījumā “Kas notiek Latvijā” atzina “Attīstībai”/”Par!” Saeimas deputāts Juris Pūce.

Putnkopības nozarē aicinājumi uz ārkārtas situāciju nav bez pamata, jo vairāk nekā 70% no ražošanas izmaksām ir saistītas ar barību, kuras cena kopš pagājušā gada septembra ir dubultojusies, “Kas notiek Latvijā?” sacīja Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, “Alūksnes putnu fermas” īpašnieks Jurijs Adamovičs. Viņš atgādināja, ka Ukraina un Krievija līdz šim kopā nodrošināja līdz 30% graudu, kas saražoti pasaulē. Kaut arī uzņēmums ir pārorientējis piegāžu ķēdes, cenas ir augušas, jaunie partneri atrodas Eiropā un Latīņamerikā un, tā kā sadarbība ir tik tikko uzsākta, viņi prasa priekšapmaksu.  

Vēl viens faktors, kas ietekmē biznesu, ir uzticības krīze ar partneriem, kas var izraisīt domino efektu, jo problēmas ir visiem līdzīgas – apgrozāmo līdzekļu trūkums. Ir gadījumi, kad partneri par piegādātajām precēm nemaksā, jo katrs uzņēmējs pirmām kārtām domā, kā saglabāt savu biznesu.

Apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība nav vienīgā problēma. Jurijs Adamovičs norādīja, ka būtu ļoti labi, ja visi tautsaimniecības dalībnieki uzvestos solidāri, un šajā gadījumā ir runa par mazumtirgotājiem, to skaitā ''Rimi'' un ''Maxima''.

“Kara pirmajās nedēļās bija sajūta, ka mēs dzīvojam paralēlajā realitātē. No kolēģiem nācās dzirdēt – jums ir trīs mēnešu līgumi, mums neinteresē, ka jums katru nedēļu mainās cenas! ”

Zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” valdes loceklis Andris Bite piebilda, ka pārtikas ražošanā tā ir īstermiņa, taču ļoti nopietna problēma. Apstākļos, kad sabrūk piegāžu ķēdes un ļoti straujā tempā pieaug pašizmaksa, ir grūti to amortizēt gala cenā.  Neviens negrib būt pirmais šīs sliktās ziņas nesējs, savos plauktos palielinot preces cenu. Andris Bite uzsvēra, ka

“šogad mēs redzēsim milzīgu inflāciju. Pārtika būs gandrīz divreiz dārgāka nekā pagājušajā gadā”. Par šo problēmu ir jārunā ar sabiedrību.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) norādīja, ka "valsts, protams, var šo ārkārtas situāciju ieviest, taču tā būtu ļoti brutāla rīcība, ka mēs nostādām šos tirgotājus situācijā, kad viņiem jāpieņem citi lēmumi. Mēs nedzīvojam uz vientuļas salas, mums ir kaimiņi – Lietuva un Igaunija, un nav tā, ka mums būtu jāpērk tieši Latvijas produkts", norādīja Gerhards.

Pēc viņa teiktā, pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrijā notika ļoti nopietna diskusija starp tirgotājiem un ražotājiem, kurā panākta vienošanās noteikt [līgumu] termiņu 15 dienas, nevis trīs mēnešus. Pašlaik top memorands, ko puses ir gatavas parakstīt.

“Alūksnes putnu fermas” īpašnieks Jurijs Adamovičs "Kas notiek Latvijā?" apstiprināja, ka šāda tikšanās ir bijusi, taču, viņaprāt, situāciju līdz galam tas neatrisinās. Teorētiski veikalu tīkliem ir iespēja piegādāt produkciju no citām valstīm, taču arī tur ražotājiem ir identiskas problēmas. Latvijā ir uzņēmumi, kuri savas preces varētu piegādāt Rietumu valstīm, taču lielākā daļa no putnkopības nozares uzņēmumiem nevēlas to darīt.

“Ja mēs būsim spiesti pārtraukt piegādes vietējiem tīkliem, jo nevarēsim ilgstoši strādāt ar zaudējumiem, mēs vedīsim preces uz Polija, Vāciju, Franciju  un Skandināvijas valstīm,”

piebilda Adamovičs.

Viņš norādīja, ka ražotāji aicina atgriezties pie PVN jautājuma. Absolūtos skaitļos cenas ļoti daudziem produktiem ir pieaugušas, attiecīgi, tīri matemātiski rēķinot, budžeta ieņēmumi pārpildās. Polija pagājušajā gadā jau samazināja PVN pārtikas precēm līdz 5%, bet tagad, karam sākoties, PVN pārtikas produktiem samazināts līdz nullei.  

Pēc zemkopības ministra Kaspara Gerharda teiktā, Nacionālās apvienības nostāja šajā jautājumā atšķiras no pārējo koalīcijas partneru pozīcijas un apvienība ir gatava atbalstīt PVN samazināšanu pārtikai. “Karavelas” valdes loceklis Andris Bite piebilda, ka, strauji augot pārtikas cenām,

fiskālais efekts no PVN samazināšanas valstij būtu vai nu neitrāls, samazinot kopējo PVN līmeni, vai arī būs jārēķinās ar citu lietu – rudenī tas būs stāsts par sociālo situāciju un spēju daļai sabiedrības iegādāties pārtiku.

Savukārt “Attīstībai”/”Par!” Saeimas deputāts Juris Pūce norādīja  – ja cilvēku ienākumi nepieaugs, bet dzīves dārdzība pieaugs – patēriņa grozā arvien lielāku daļu ieņems preces, no kurām cilvēki nevar atteikties, proti, apkure, elektrība un pārtika. Taču vienlaikus tā nebūs pilnīgi vienāda situācija visiem, un valstij ar ierobežotām finanšu iespējām kādu atbalstīt ir jākoncentrē atbalsts uz tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams.

“PVN trāpa katram, tai skaitā tiem, kuriem to vajag mazāk, savukārt citi [atbalsta] mehānismi ir daudz efektīvāki.”

Juris Pūce gan arī atzina, ka Latvijas līdzšinējā prakse neliecina par īpaši prasmīgu mērķētā atbalsta piemērošanu.             

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši vairāk nekā 4 miljoni cilvēku.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt