SKDS veiktā iedzīvotāju aptaujā, domājot par Levita rīcību, izvirzot savas prasības jaunas valdošās koalīcijas un valdības izveidei, gandrīz puse aptaujāto jeb 48% uzskata, ka rīcība ir kopumā pareiza. Proti, 32% uzskata, ka tā ir drīzāk ir pareiza, un 16% – noteikti ir pareiza. Turpretim 29% aptaujāto uzskata, ka Valsts prezidenta rīcība ir kopumā nepareiza. Te arī atbildes dalās – 13% aptaujāto uzskata, ka tā drīzāk nav pareiza, 16% – noteikti nav pareiza. Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, redzams, ka tie, kuri ģimenē runā krieviski, biežāk nekā tie, kuri ģimenē runā latviski, uzskata, ka Levita rīcība ir kopumā nepareiza.
Profesors Austers prezidenta rīcību vērtēja drīzāk pozitīvi, norādot, ka "tas ir labi, jo tas ir savādāk." Viņš arī šaubījās vai iedzīvotāji, nezinot kopējo valdības veidošanas virtuvi, var atbildēt uz šādu jautājumu.
"Ir klasiskais teiciens, – ja tu gribi sasniegt citu rezultātu, tev kaut kas ir jāmaina," prezidenta rīcību salīdzināja advokāts Bitāns. Viņš pieļāva, ka Levita rīcība ir mēģinājums kaut ko izdarīt citādāk un rezultāts būs redzams vien pēc laika, un tad arī varēsim izdarīt secinājumus, vai šis solis ir bijis pareizs vai ne.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture Latvia" vadītājs, fonda atvērtai sabiedrībai "DOTS" valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs atbalstīja prezidenta pozīciju. "Viņš rīkojas kā brīvais aģents, kurš izsit to sistēmu no līdzsvara," sacīja Jegorovs, bilstot, ka prezidents rīkojas labi, jo koalīcijas veidošanas process ir ļoti miglains un prezidents šajā miglā pieprasa loģiku. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela jokoja, ka sabiedrībai nekad nebūs labi, lai arī kā prezidents rīkotos. Ja viņš nedarītu neko, tad sabiedrība viņu dēvētu par pasīvu, bet arī tagad ir neapmierinātie.
Prezidents Levits no aptaujas rezultātu komentēšanas atturējās.. Savukārt jautāts, kā izmērīs paša nospraustos uzdevumus jaunajai koalīcijai, Levits atbildēja ar piemēru. Ja ir nolemts, ka 2024. gadā visās skolās mācības notiks latviešu valodā, bet ir zināms, ka nepietiek skolotāju, kas mācītu valsts valodu, tad "pie šī uzstādījuma jābūt klāt, kā mēs dabūsim skolotājus. Es pieļauju, ka tur [būs] kaut kādas stipendijas, paaugstinātas algas."
Levits sacīja, ka pirmais mājasdarbs bija memorands, kuru parakstījušas trīs partijas. Bet ar to ir par maz. "Tā ir bāze, lai varētu teikt, šie trīs koalīcijas partneri ir ar mieru sākt strādāt kopā. Pirms tam tādas bāzes nebija. Bet ar šo nepietiek." Nākamais uzdevums ir darbs nozaru grupās, kurš teju pusotru mēnesi pēc vēlēšanām ir sācies.
Tas sekos, kā Levits iepriekš teica, labākajam koalīcijas līgumam, kāds iepriekš bijis. Un tā labumu prezidents mērīs nevis pēc īstermiņa četru gadu reformām, bet ilgtermiņa, vismaz līdz 2030. gadam uzstādītiem mērķiem. Reformas iezīmēt būs koalīcijas uzdevums, bet "jābūt kopiespaidam, ka šī valdība paātrinās Latvijas gaitu."
