Profesionāļu apvienība vai politisks spēks: kas notiek ar Apvienoto Latvijas sarakstu pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Uldis Pīlēns, Aiva Vīksna, Igors Rajevs, Artis Velšs, Andris Kulbergs

Jānis Domburs 5.jūlijs, otrdiena 12:00

Bernis un 7 dalībnieki organizētā grupā naudas legalizēšanai: svarīgākais prokurores apsūdzībā ABLV lietā

Pagājušajā nedēļā prokuratūra informēja, ka tiesai nodota krimināllieta pret vairākiem "ABLV Bank" bijušajiem vadošajiem darbiniekiem par 2,1 miljardu eiro legalizēšanu. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā ir šis Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores Ingas Savčenko lēmums, kurā 51 lappušu garajā aprakstā atklājas, ko prokuratūra, atsaucoties uz 85 krimināllietas sējumos savāktajiem materiāliem, inkriminē bijušajam bankas vadītājam akcionāram Ernestam Bernim un vēl septiņiem apsūdzētajiem. Apsūdzības ieskatā – Bernis izveidojis organizētu grupu, kura piedāvājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas pakalpojumus, un šī nauda nonākusi arī labdarības fondā. Lūk, svarīgākie fakti no prokuratūras lēmuma:

Kā Bernis izveidoja organizētu grupu naudas atmazgāšanai, un kādi bankas esošie un bijušie darbinieki bija tās sastāvā?

Lēmumā par lietas nodošanu tiesai teikts, ka Ernests Bernis, precīzi nenoskaidrotā laikā un apstākļos, bet ne vēlāk kā 2010. gada 1. maijā, mantkārīgā nolūkā izveidoja organizētu personu grupu. Tās mērķis bija lielā apmērā legalizēt noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus. Sadalot lomas un pienākumus nozieguma īstenošanai, Bernis tajā iesaistīja bankas darbiniekus un ar to saistītas personas: "ABLV Bank" valdes priekšsēdētāja vietnieku un valdes locekli Vadimu Reinfeldu, kura pārziņā bankā bija korporatīvo un privāto klientu apkalpošana; Aleksandru Pāži, bijušo bankas valdes locekli un atbilstības direktoru, kura uzdevums bankā bija uzraudzīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas kontroli; Bankas Atbilstības pārvaldes vadītāju Igoru Rogovu un Kasparu Dreimani, kuri bija atbildīgās amatpersonas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu; Zani Kurzemnieci, kura tolaik bija SIA "ABLV Corporate Services" valdes locekle; uzņēmēju Arvi Šteinbergu, "International Overseas Services" grupas pārstāvi Rīgā; Marku Špunginu, bijušo "AB.LV Corporate Services" Korporatīvā atbalsta nodaļas vadītāju un vēlāk "ABLV Corporate Services" Latvijas filiāles vadītāju.

"ABLV Corporate Services", kuras nosaukums sākotnēji bija "AB.LV Corporate Services", agrāk ietilpa ABLV grupā, tagad tai nosaukums mainīts uz "Vincit Accounting" un patiesā labuma guvējs tajā ir Reinfelds. Zane Kurzemniece savulaik bija bankas valdes locekle. "International Overseas Services" (IOS) preču zīmi pakalpojumu sniegšanā izmantoja SIA "Avento", SIA "Anderson Invest" un SIA "Anderson Baltic".

Kāds bija katra pienākums, piedāvājot profesionālu naudas atmazgāšanu esošajiem un jaunajiem bankas klientiem?

Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošais lēmums rāda, ka Bernis bija organizētās grupas izveidotājs. Reinfelds izveidoja SIA "AB.LV Corporate Services" darbības modeli un noteica tādu bankas klientu piesaistes stratēģiju, lai esošie un potenciālie "ABLV Bank" klienti, iegādājoties no bankas vai ar tās starpniecību ārvalstu uzņēmumus un saņemot ar to uzturēšanu saistītos pakalpojumus, varētu slēpt īpašumtiesības, naudas līdzekļu izcelsmi, un piederību, saņemot noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus šo uzņēmumu atvērtos norēķina kontos "ABLV Bank" un tos legalizēt, veicot pārskaitījumus par faktiski nenotikušiem darījumiem. Pāže, Rogovs un Dreimanis bija atbildīgi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, taču, saskaņā ar lomu sadali organizētā grupā, nodrošināja to, ka bankas klientu darījumi ar noziedzīgi iegūto naudu netika identificēti kā aizdomīgi un netika pārtraukti, kā to noteicis likums.

Špungins pēc Reinfelda norādījumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai nodrošināja sadarbību starp "ABLV Bank" un uzņēmumu reģistrācijas aģentiem tādā veidā, lai slēptu bankas lomu uzņēmumu reģistrācijā, kā arī gādāja, lai "ABLV Bank" klienti par saņemto pakalpojumu samaksu veiktu ar banku saistīto uzņēmumu norēķina kontos.

Kurzemniece bija organizētās grupas grāmatvede un nodrošināja organizētās grupas kontrolēto uzņēmumu norēķina kontos esošo nelikumīgo līdzekļu uzskaiti un pārskaitījumu veikšanu saskaņā ar organizētās grupas dalībnieku norādījumiem. Savukārt Šteinbergs, būdams organizētas grupas sastāvā, nodrošināja "ABLV Bank" vajadzībām ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju un uzturēšanu, lai apgrūtinātu informācijas iegūšanu par uzņēmumiem un legalizētu naudu.

Kā tapa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas infrastruktūra no bankas līdz ārvalstu kompānijām?

Bankas meitasuzņēmums "AB.LV Corporate Services" no IOS uzņēmumiem "ABLV Bank"  klientu interesēs iegādājās dažādās jurisdikcijās reģistrētus uzņēmumus. Ar nolūku slēpt uzņēmumu patiesos labuma guvējus, tika izmantoti nomināldirektoru pakalpojumi. Šos ārvalstu uzņēmumus par samaksu ar uzcenojumu, nodrošinot norēķina konta "ABLV Bank" atvēršanu, nodeva esošiem un potenciāliem klientiem.

Apsūdzības ieskatā organizētā grupa izmantoja savā kontrolē esošu uzņēmumu infrastruktūru. Proti, kredītiestādes pakalpojumu netraucētai nodrošināšanai izmantota "ABLV Bank", ārvalstu uzņēmumu reģistrācijas un lietošanas pakalpojumu nodrošināšanā un uzturēšanā izmantoto uzņēmumu ieņēmumu uzkrāšanai vairākas kompānijas – Dominikānas Republikā reģistrētās "Corporate And Management Services Ltd" un "Management and Registration Services Ltd", Māršalu salās reģistrēto "Incorporation And Administration Services Ltd.", kā arī "ABLV Corporate Services LTD" Latvijas filiāli. Lai apkalpotu ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus, izmantots "ABLV Bank" meitas uzņēmums "ABLV Corporate Services". Lai izvairītos no kontroles, izmantota "ABLV" infrastruktūra un darbinieki.

Par Berņa vadītās organizētās grupas sniegtajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pakalpojumiem atlīdzību pakalpojumu maksās saņēma gan "ABLV Bank" un tās meitas uzņēmumi, gan arī ziedojumu veidā nodibinājums "Novum Riga Charitable Foundation", kurā Bernis bija valdes loceklis un patiesais labuma guvējs.

Ko, iegādājoties ārvalstu uzņēmumus, grupas dalībnieki un "ABLV Banka" privātbaņķieri piedāvāja saviem klientiem?

Bernis apstiprināja bankas sadarbību ar Šteinberga kontrolē esošiem IOS uzņēmumiem. Apsūdzība uzskata, ka Bernis nodrošināja to, ka "ABLV Bank" privātbaņķieri klientiem piedāvāja iegādāties ārvalstu uzņēmumus vienīgi no "ABLV Bank" kontrolētiem uzņēmumiem. Tā panākta kontrole gan par personām, kurām pārdeva ārvalstu uzņēmumus, gan pār dokumentu iesniegšanu valsts iestādēs, kā arī klientiem piedāvāja ar ārvalstu uzņēmumu reģistrāciju un uzturēšanu saistīto pakalpojumu. Šo pakalpojumu sniedza "ABLV Bank" meitas uzņēmums "ABLV Corporate Services", tā nodrošinot naudas atmazgāšanas pilnu ciklu. Rēķinu apmaksa par sniegto pakalpojumu notika uz šo uzņēmumu norēķina kontiem "ABLV Bank".

Kādi bija noziedzīgo līdzekļu ceļi un apjomi bankā, iesaistītajās firmās un labdarības fondā?

Apsūdzības attiecas uz gandrīz astoņu gadu periodu, kurā, slēpjot un maskējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu patieso izcelsmi, caur "ABLV Bank" kontiem apsūdzētie legalizējuši citu personu līdzekļus ne mazāk kā 263 538 182,18 eiro un 1 948 641 578 ASV dolāru apmērā. Daudzos desmitos pārskaitījumu iesaistīto ārvalstīs reģistrēto firmu ģeogrāfija ir vērienīga: Kipra, Seišelu Republika, Panama, Beliza, Britu Virdžīnu salas, Lielbritānija un citas. Lai slēptu bankas lomu uzņēmumu pārdošanas procesā, Špungins no IOS uzņēmuma iegādājās iepriekš minētos uzņēmumus "Corporate And Management Services Ltd.","Management And Registration Services Ltd." un "Incorporation And Administration Services Ltd.". Noziedzīgi iegūtas naudas plūsma caur "ABLV Bank" kontiem turpinājās līdz pat 2018. gada februāra vidum, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCen) rosināja "ABLV Bank" piemērot sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmu organizēšanu.

Saskaņā ar apsūdzību, šie trīs "ABLV Bank" AS kontrolētie uzņēmumi no "ABLV Bank" AS klientiem laika posmā no 2013. gada 2. janvāra līdz 2018. gada 9. februārim saņēma 49 970 559 eiro. Naudas plūsmās iesaistīts arī nodibinājums "Novum Riga Charitable Foundation", kurā Bernis bija valdes loceklis un patiesais labuma guvējs. Fonds trīs dažādos maksājumos saņēma kopumā 119 130 ASV dolārus – no Seišelu Republikā reģistrētā "XDR Enterprises LTD" labdarības fonds saņēma 20 000 ASV dolāru lielu ziedojumu, no uzņēmuma "Soldmax LLP" – 48 130 ASV dolārus, bet no "Miller Alliance LLP" – 51 000 ASV dolāru.

Kā legalizācijā iesaistīti Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi?

Ievērojama prokuratūras lēmuma daļa saistās ar darījumu vai maksājumu ķēdēm, tostarp saistītām ar citiem kriminālprocesiem, kuros iesaistītas personas gan kā reāli, gan fiktīvi patiesā labuma guvēji – Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi.

Vienā no apsūdzības sadaļām aprakstīta dažādās jurisdikcijās reģistrētu deviņu uzņēmumu grupa, starp kuriem ir arī iepriekš minētā "Soldmax LLP", kam patiesā labuma guvējs bijis Ukrainas pilsonis Sergejs Kurčenko. Šie uzņēmumi "ABLV Bank" kontos laikā no 2012. gada jūnija līdz 2017. gada janvārim daudzos maksājumos saņēma kopumā simtiem miljonu dolāru un eiro par darījumiem, kā teikts apsūdzībā, kuriem konstatētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes.

Kurčenko, kurš savulaik minēts arī "FinCEN" dokumentos, starptautiskā mērogā pazīstams saistībā ar afērām Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanas laikā, pēc kurām izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Starptautisko sankciju sarakstos Kurčenko ir kopš 2014.gada saistībā ar darījumiem seperātistu kontrolētajās Ukrainas teritorijās. Prokuratūras lēmumā uzskaitītie maksājumi viņa firmu kontos "ABLV Bank" gan nav jaunāki par 2014.gadu, izņemot ziedojumu "Novum Riga Charitable Foundation" gadu vēlāk.

Cita apsūdzības sadaļa saistās ar Lielbritānijā reģistrētiem uzņēmumiem "NDHM Merchants LP", "VMC Products LP" un "Exley Impex LP" – tos "ABLV Bank", nepārbaudot padziļinātās izpētes formā norādīto ziņu patiesumu, ar "ABLV Bank" kontrolē esošo uzņēmumu starpniecību, pārdeva lēmumā neatklātām personām, kuru noziedzīgās darbības tiek izmeklētas citā kriminālprocesā. Baltkrievijas Republikas pilsoņi Aliaksei Likhtarovich un Siarhei Lashakou nepatiesi norādīti kā patiesā labuma guvēji, banka nav pārbaudījusi šo statusu apstiprinošās ziņas, un pēc tam notikuši legalizācijas darījumi desmitiem miljonu dolāru un eiro apmērā. Šī epizode saistībā ar firmu pārdošanu ietver arī nepatiesas ziņas par patieso labuma guvēju Krievijas Federācijas pilsoni Sergeju Kiseļu.

Kādai piecu apsūdzēto mantai uzlikts arests, un kuriem pieciem noteikti drošības līdzekļi?

Visvairāk arestētās mantas, kopumā 30 lēmumi, ir Bernim. Lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, arests ir uzlikts Berņa dzīvoklim Elizabetes ielā, zemes gabalam Jūrmalā, vairāku uzņēmumu kapitāldaļām dažādās bankās esošiem naudas līdzekļiem, kopumā vairāku miljonu apmērā.

12 lēmumi par mantas arestu ir pieņemti attiecībā uz Pāži, starp tiem ir vairāki nekustamie īpašumi un nauda, kas glabājas "ABLV Bank". Seši lēmumi par mantas arestu ir pieņemti arī par Reinfelda mantu un divi attiecībā uz Dreimaņa dzīvokli Rīgā un naudu "ABLV Bank" kontos. Četri lēmumi pieņemti par aresta uzlikšanu Rogova mantai – mājai Jūrmalā, automašīnai un naudai.

Bernim, Reinfeldam un Rogovam piemērots drošības līdzeklis, kas aizliedz izbraukt no valsts. Savukārt Dreimanim un Pāžem, kura dzīvesvieta šobrīd ir Izraelā, kā drošības līdzeklis ir noteikts dzīvesvietas maiņas paziņošana. Špunginam, Kurzemniecei un Šteinbergam drošības līdzekļi nav noteikti.

Ar ko saistās process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem likvidējamajai "ABLV Bank"?

Apsūdzība vērtē, ka pie kriminālatbildības sauktie noziegumu veica arī "ABLV Bank" interesēs. Proti, par organizētās grupas sniegtajiem legalizēšanas pakalpojumiem atlīdzību pakalpojumu maksās saņēma arī banka kā juridiskā persona, kā arī tādā veidā attīstījās šīs kredītiestādes komercdarbība. Pirmo reizi lēmums, uzsākt procesu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai, likvidējamajai "ABLV" pieņemts pērn janvārī. Lēmumā par lietas nodošanu tiesai apvienoti vairāki pret juridisko personu sāktie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

Lai nodrošinātu iespējamo mantas konfiskāciju, kas iespējama 168 669 969 eiro un 1 920 793 319 ASV dolāru apmērā, uzlikts arests likvidējamās "ABLV Bank" mantai vairāk nekā 140 miljonu eiro vērtībā – "Pillar Capital" akcijām 131 669 969 eiro vērtībā, "IPAS ABLV Asset Management" akcijām 585 000 eiro vērtībā, "AmberStone Group" akcijām 8 496 665 eiro vērtībā un SIA "PEM" akcijām 51 000 eiro vērtībā.

Kuras iestādes, organizācijas un personas atrodamas sarakstā par tiesā iesniegtajiem pierādījumiem?

Astoņas ar pusi lappuses garajā tiesā izmantojamo pierādījumu sarakstā atrodami vairāku Latvijas iestāžu – Valsts policijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta – dažādi dokumenti.

Ir arī vairāki aizrobežu pierādījumi – 2018. gada februāra ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojums, Interpola Baltkrievijas biroja materiāli, kā arī "Hermitage Capital Managment" iesniegums. Tas ir fonds, kurā strādāja Sergejs Magņitskis – 2009. gadā mirušais Krievijas korupciju atmaskojušais advokāts, kura vārdā ASV izveidoja tā dēvēto Magņitska likumu, kas vēršas pret cilvēkiem, kas iesaistīti korupcijā vai smagos cilvēktiesību pārkāpumos.

Pierādījumu sarakstā uzskaitīti kratīšanās izņemtie pierādījumi un vairāk nekā 60 cilvēku liecības. Starp viņiem nav atrodams otrs bijušais "ABLV Bank" līdzīpašnieks Oļegs Fiļs, bet liecības sniegusi nu jau bijusī Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Ko par apsūdzību saka pie kriminālatbildības sauktie?

Apsūdzētie Bernis, Reinfelds, Pāže, Rogovs, Dreimanis, Špungins, Kurzemniece un Šteinbergs vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās neatzīst. Kurzemniece un Špungins izmantojuši tiesības apsūdzētā statusā neliecināt un apstiprināja iepriekš sniegtās liecības.

P.S. Likvidējamās "ABLV Bank" akcionārs un bijušais valdes priekšsēdētajs Ernests Bernis, pirms trīs gadiem viesojoties "Delfi TV ar Jāni Domburu", uz jautājumu, vai rēķinās ar iespējamo saukšanu pie kriminālatbildības atbildēja ar lakonisku "Protams".

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt