Vadošo dabas aizsardzības organizāciju iniciatīvas "Zaļais barometrs" koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka sprieda, ka šajā priekšvēlēšanu periodā partijas vairāk prioritizē valsts aizsardzības jautājumus, tādēļ šķiet dīvaini, ka iedzīvotāju aptaujā šis jautājums starp būtiskākajiem ir zemu, spriežot, ka to varētu izskadrot ar to – atbildējuši gan krievvalodīgie, gan latvieši. "Tas izskaidro, kāpēc valsts aizsardzības jautājumi ir tik zemu. Jo pie varas esošajām partijām, kas ir orientētas uz latviski runājošo elektorātu, tiem valsts aizsardzības jautājumi ir prioritāri," sacīja Vitajevska-Baltvilka.
Publicists Māris Zanders sacīja, ka šo aptauju var interpretēt dažadi. "Ja tā aizsardzība ir kaut kur pa vidu, varbūt tas liecina, ka cilvēki patiesībā jūtas tik droši, ka viņi ir, kā lai saka, saklausījušies Pabrika PR, ka mēs esam NATO dalībvalsts." Zanders vairāk bija pārsteigts par to, ka kultūras tēma SKDS aptaujā ir tik zemu. "Tas vispār, protams, ir satriecoši. Bet varbūt atkal – cilvēki to uztver par tik pašsaprotamu lietu, ka "Drāmas teātris nekur nepazudīs", grūti pateikt."
Partijas diezgan maz runā konkrēti par šiem SKDS izceltajiem jautājumiem, sacīja politikas pētniece Iveta Kažoka. "Ne tikai tāpēc, ka ir ļoti grūti uz tiem pašiem svarīgākajiem jautājumiem tieši šajā brīdī iedot recepti, bet arī tāpēc, ka partijas labi apzinās, ka vēlētājs ļoti reti balso par kaut kādu konkrētu jautājumu grupu un pat pieteikto tēmu. Parasti vēlētājam ir gandrīz vai intuitīvs apsvērumu kopums, skatoties uz partijas reputāciju un to, ko viņš sagaida tālāk no valsts politikas," sacīja Kažoka. Viņa atgādināja, ka pirms četriem gadiem, pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bija ļoti skaidrs pieprasījums pēc pārmaiņām, un tad partijas piedāvāja dažadas pārmaiņas. Šobrīd sabiedrība uzstāda kaut ko citu – ''principā tas ir jautājums par to, kam var uzticēt valsti krīzēs''.
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka sacīja, ka šaubās par sabiedrības spēju tik racionāli pieņemt lēmumus un daudzi vispār lasa partiju priekšvēlēšanu programmas un informāciju gūst no medijiem. "Lielākā daļa es varu derēt, ka nelasa. Šeit ir normāli lietas, kas medijos atspoguļojas," sacīja Sauka. Viņš arī bilda, ka no politiķiem ir dzirdēts, ka pārvēlēšanas dēļ nav jēgas izvirzīt tādus mērķus kā iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana. "To nevar tā baigi sasniegt pa četriem gadiem. Var [nosaukt] tādas mazākas lietiņas, kur tad arī var pieķerties, piemēram, var apsolīt vilcienus," sprieda Sauka.
Kažoka atgādināja, ka pirms četriem gadiem partijas solīja darīt lietas citādāk nekā tolaik pie varas esošie. Arī tagad ir partiju spektrs, kuras stāsta, ko darīs citādāk nekā koalīcija, kas ir bijusi pie varas iepriekšējos četrus gadus. Aktieris Kronis salīdzināja šo partiju rīcību ar sevi. "Es nereti baigi uz priekšu nedomāju, mēģinu tā – kā būs, tā būs. Un skatos pēdējos četros gados, tur tā kovida krīze, skaidrs, tur baigi nevar plānot, bet brīžiem no koalīcijas darbība ir kā studentam, kurš atliek visus darbus uz pēdējo mirkli, un tad, kad tie termiņi spiež, tad kaut ko ķer un grābj."
