Neizpratni sporta un pārējā sabiedrībā izsauca SOK janvāra beigu paziņojums, kurā teikts, ka komiteja sliecas par labu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai Parīzes spēlēs neitrālā statusā ar nosacījumu, ka attiecīgie atlēti nav pauduši atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. 25. janvārī publiskotajā paziņojumā teikts, ka pirms tam notikušas konsultācijas ar sporta organizāciju un sportistu pārstāvjiem un vairākums šādai iespējai piekritis. Latvijas sportisti un dažādu sporta organizāciju pārstāvji 1. februāra raidījumā "Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?" liecināja par šīm sarunām, vienprātīgi uzsverot – tā nebija diskusija.
Viena no konsultācijām bija ar nacionālajām olimpiskajām komitejām, tādu kopsummā ir 206. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers raidījumā stāstīja, ka konsultācijā, kas attālinātā režīmā ilga nedaudz ilgāk par stundu, bija iespēja izteikt viedokli par dokumentu, kuru neviens vēl nebija redzējis. "Bija iespēja izteikt viedokli, bet pats dokumenta projekts vai apspriežamais mets piedāvāts netika," sacīja Tikmers. Uz raidījuma vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, vai dokuments ieraudzīts tikai pēc tā publiskošanas, LOK vadītājs atbildēja apstiprinoši.
Savukārt atbildot uz jautājumu par dokumentā teikto vairākuma piekrišanu, LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks skaidroja, ka SOK "spēlējās ar faktiem". Proti, tik limitētā laikā iespēja izteikties bija vien ap divpadsmit olimpiskajām komitejām. No Eiropas tās bija Dānija un Lielbritānija, kuras iestājās pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību spēlēs, savukārt atsevišķas Āfrikas un Āzijas valstis, kuras paspēja izteikties, pieļāva šādas diskusijas iespējamību. "Nevar pieņemt kā faktu, ka valstis, kuras neizsakās, automātiski akceptē šo dokumentu, kura nebija; tā ir spēlēšanās ar faktiem," sacīja Lejnieks, vēlreiz uzsverot sarunas īsumu.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas prezidents Einars Fogelis bilda, ka ar visiem, arī federāciju pārstāvjiem, sarunas formāts bijis līdzīgs. Viņš sarunu ar SOK nodēvēja par vairāk informatīvu sanāksmi un mazāk diskusiju par lietas būtību. "Tas, kas tika pateikts no maniem kolēģiem ziemas federācijās, ka šajā mirklī mēs neredzam šādu iespēju. Tas ir tas, ar ko mēs šajā dialogā ienācām," sacīja Fogelis.
LOK Atlētu komisija pirms sarunas ar SOK nosūtīja vēstuli, paužot iebildumus par Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs Parīzē. Komisijas vadītāja un olimpiete Gunta Vaičule stāstīja, ka attālinātajās sarunās, kurā piedalījās smaiļotājs Roberts Akmens, maz valstu paudušas stingru nostāju pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību. Taču viņa pieļāva, kas tas bijis tāpēc, ka informācija par šādu SOK lēmumu pasniegta kā jau izlemta.
"Tonis, kādā runāja Tomass Bahs, deva saprast, ka tas lēmums jau ir pieņemts," sacīja Vaičule.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācija kopš pavasara runājusi ar savu starptautisko federāciju un citu valstu federācijām, mudinot Krievijas sportistus nepielaist pie sacīkstēm. "Un to mēs kongresā panācām," sacīja federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis. Runājot par SOK rīcību, Ekmanis sacīja: "Mēs varam minēt iemeslus, kāpēc tā notiek, kāpēc Bahs SOK vārdā burtiski izdara spiedienu."
Viņš norādīja, ka arī raidījumā kolēģu liecinātais rāda – "tas bija spiediens un manipulācija". Uz Dombura jautājumu, kas ir SOK iemesli, Ekmanis skaidri neatbildēja, vien norādīja, ka bobsleja un skeletona starptautiskā federācija diezgan daudz pārtiek no SOK līdzekļiem. "Lauvas tiesu mūsu budžetā sastāda SOK līdzekļi, līdz ar to viss ir izteikts. Mēs pateicām, ka nestrādāsim komitejā kopā ar krievu pārstāvjiem. Mūsu starptautiskā federācija pateica – nu labi, tad arī ejiet," tā Ekmanis.
Jāatgādina, ka LOK trešdien nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, par nepieļaujamu nosaucot Latvijas sportistu un sporta nozares pārstāvju dalību starptautiskās sacensībās un pasākumos, kuros ir iesaistīti Krievijas un Baltkrievijas atlēti un valsts darbinieki. Pārējās pasaules valstis, izņemot kara plosīto Ukrainu, tik kategorisku viedokli nav paudušas.
