"Kādai jābūt 14. Saeimai?" – Zaļo un zemnieku savienība

Armands Krauze, Uldis Augulis, Daiga Mieriņa, Kristīne Lemberga, Viktors Valainis

Jānis Domburs 20.maijs, piektdiena 12:00

Atšķirīgās kompensācijas elektrības, siltuma un gāzes apkures rēķiniem: kam tās izdevīgākas?

“Ekstremālā sadārdzinājuma” kritēriji, par kuriem, lemjot par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem energocenu krīzē, ir vienojušies valdību veidojošie politiķi, no potenciālo atbalsta saņēmēju loka izslēdz lielu daļu iedzīvotāju, piemēram, tos, kas mājas apkurē izmanto siltumsūkņus.

Turklāt iecere kompensēt centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu tikai tiem iedzīvotājiem, kuri to saņem no piegādātājiem, kuru noteiktā cena pārsniedz 68 eiro par megavatstundu, no atbalsta saņēmēju loka izslēdz, piemēram, rīdziniekus, jo siltumenerģijas tarifs Rīgā ir nedaudz zemāks – 66,76 eiro par megavatstundu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks trešdien diskusijā “Kas notiek Latvijā?” norādīja, ka īsti nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem politiķi vadījušies, nosakot, piemēram, dabasgāzes cenas “ekstremālā sadārdzinājuma” griestus 34 eiro apmērā par megavatstundu.

“Tas nav nekāds vēsturiski milzīgi augsts līmenis. Ir augsts, bet 2008., 2012., 2014. gadā ir bijis augstāks līmenis. Līdz ar to šāds risinājums “iet cauri” tikai tad, ja mēs šo atbalstu dodam kā valsts tikai uz dažiem mēnešiem,” sprieda Kazāks.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) gan uzsver, ka dabasgāzes sadārdzinājuma kompensēšana mājsaimniecībām ļaus palīdzēt aptuveni 52 tūkstošiem mājsaimniecību, kam tagad rēķini par mājas apsildīšanu pieauguši no 150 eiro līdz 400 eiro mēnesī. Viņš nepiekrīt pārmetumam, ka šādi iedzīvotāji, kas apkurē izmanto dabasgāzi, tiek atbalstīti, kamēr tie, kas izmanto siltumsūkņus, kuru darbināšanai nepieciešama elektroenerģija, paliek bez atbalsta.

Ministrs norādīja, ka šo iedzīvotāju daļu plānots atbalstīt, uz laiku atceļot obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

 

Latvijas Bankas prezidents savukārt norādīja, ka šāda atbalsta sniegšanai nevajadzētu pārsniegt dažus mēnešus. Viņaprāt, apsvēršanas vērts būtu risinājums, kādu izraudzījusies, piemēram, Norvēģija. Proti, tur iedzīvotājiem tiek kompensēta tā izdevumu daļa, kas pārsniedz noteiktus griestus. “Kas nozīmē, ka ir motivācija tomēr kļūt energoefektīvākam,” tā Kazāks.

Maksimāli pieļaujamās cenas griestus centralizētajai siltumapkurei plānots noteikt 68 eiro apmērā par megavatstundu. Saeimas deputāts Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) skaidroja, ka šī summa noteikta, balstoties uz Ekonomikas ministrijas speciālistu aprēķiniem par to, kurās pašvaldībās ir visekstrēmākais cenu pieaugums.

Siltumenerģijas cena 68 eiro par megavatstundu šobrīd pārsniedz vien atsevišķās vietās, piemēram, Siguldā, Ozolniekos un Olainē.

Tikmēr vairumā pašvaldību tā ir zemāka, tostarp dažās tikai par pārdesmit centiem zemāka nekā piedāvātie maksimālās cenas griesti. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis diskusijā gan lēsa, ka vismaz daļai iedzīvotāju šajās pašvaldībās būs iespējams palīdzēt ar mājokļu pabalstiem.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas publiskotajiem aprēķiniem siltumenerģijas cenas kompensācija attieksies uz nepilniem 80 tūkstošiem mājsaimniecību. Kompensācijās, ko saņems siltumapgādes uzņēmumi, četru mēnešu laikā plānots izmaksāt aptuveni 5,5 miljonus eiro.

Tikmēr maksimālās cenas kompensācijas tiem 52 tūkstošiem mājsaimniecību, kas apkurē izmanto dabasgāzi, valstij izmaksās 27,5 miljonus eiro. Kopējās politiķu iecerētās atbalsta paketes vērtība saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm ir 250 miljoni eiro. Tā ietver arī pilnīgu elektrības rēķinos iekļautā sadales tarifa atcelšanu uz četriem mēnešiem, kas provizoriski varētu izmaksāt 63,2 miljonus eiro un obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu, kas izmaksātu ap 17 miljoniem eiro.

KONTEKSTS: 

Valdību veidojošie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” , Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” un Jaunā konservatīvā partija  – ir konceptuāli vienojušies par 250 miljonu eiro atbalsta paketi iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar strauji pieaugošajām energoresursu cenām.

Atbalsta veidi būs dažādi un tie ietvers gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atbalstu.

Galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25. janvārī.

Jau ziņots, ka 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā jau bija atbalsts: elektroenerģijai tika uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs, tika palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt