Iniciatīvas "Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem" autore Nora Freimane sacīja, ka iebildumu pamatā ir vairāki aspekti – tas, ka algu kāpums amatpersonām ir straujāks nekā to pieaugums valstī, kā arī laiks, kad tas tiek darīts. "Lielai daļai tautas jādomā, kā pārdzīvot ziemu, kamēr deputāti paceļ sev algas," sacīja Freimane, norādot, ka uz vienu deputāta vietu aizvadītajās vēlēšanās kandidēja 18,29 cilvēki. Tātad te nevar runāt par cilvēku piesaistes problēmām kā citur, piemēram, ierēdniecībā. Freimane piekrīt, ka algu reformai valsts pārvaldē jābūt. Taču, viņasprāt, tā ir sākta ar nepareizajiem amatiem. Viņa sacīja, ka ministru amatos nav problēmu piesaistīt cilvēkus, bet "Valsts prezidentam zemākais reitings vēsturē, alga būs lielākā Valsts prezidenta vēsturē. Tas būtu kā uzņēmumā atrast sliktāko darbinieku un viņam iedot labāko algu." Saeimas deputātiem, kuriem algas bija iesaldētas, Freimane piekristu tās pārskatīt, bet te atkal ir jautājums par procentu – cik ļoti tās kāpj.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, skatot Freimanes iesniegto iniciatīvu un nododot to izsvēršanai Ministru kabinetā, vēlējās izvērtēt visu likumu. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns no ZZS sacīja, ka, lai realizētu iedzīvotāju vēlmi, ir jāveic izmaiņas tā dēvētajā Atalgojuma likumā. "Tas nozīmē, ka šī reforma, ko 2021. gada beigās prezidents ir parakstījis, tā ir jāpārskata." Tam, ka būtu jāpārskata visa algu sistēma, piekrita arī Edgars Tavars, "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs, citējot premjeru Krišjāni Kariņu (JV) telekanālā TV3, kur premjers aicināja reformu turpināt, jautāja finanšu ministram Ašeradenam (JV), vai tas nozīmē, ka premjers neplāno rosināt likumu pārskatīt.
"Man ir līdzīgs uzskats kā premjeram, ir ilgstoši tā reforma gatavota, bija milzīgi ignorēta, atlikta, tāpēc sākās sliktas nobīdes valsts sistēmās. Tas bija jāsakārto. Un Valsts kanceleja to ir izdarījusi,"
Ašeradens arī uzsvēra, ka šīs izmaiņas ir gatavojusi iepriekšējā Saeima un tagad viņš kā finanšu ministrs – "gatavojamies finansēt šo jautājumu." Taču, komentējot to, kas notiks ar "Manas balss" iniciatīvu un Saeimas balsojumu par to tālāk, finanšu ministrs sacīja, ka jāgaida, kā premjers formulēs uzdevumu.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis arī ir "gaidīšanas režīmā", sakot, ka Valsts kanceleja kā valsts pārvaldes iestāde ir gatava reaģēt uz premjera uzdevumiem.
Rezumējot diskusiju, Domburs jautāja par tālākajiem soļiem. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka uzsvēra, ka būtu jāskaidro iemesls tam, kāpēc 2021. gadā, lemjot par likuma izmaiņām, ir izraudzīti šādi koeficienti algu celšanai tieši politiķiem, jo likuma mērķis ir vienādi nosacījumi visiem. Taču šobrīd likums joprojām dala iestādes nabagajās un bagātajās, jo ir piebilde, ka atlīdzības pieaugumi iestādēs tiek īstenoti atkarībā no finanšu iespējām resorā.
Tikmēr ZZS deputāts Vucāns pauda, ka jāsāk māja būvēt no pamatiem, proti, nesākot algu celšanu ar augstākajām amatpersonām. Tam piekrīt arī algu iesaldēšanas iniciatīvas autore Freimane, kura uzskata, ka jāmaina secība, kādā valsts pārvaldē nodarbinātie saņem algu pielikumus.
