Politiskās reklāmas un kandidātu solījumi ir ierasta lieta katrā priekšvēlēšanu periodā. "Lien uz vēdera pie mums, sola mums melnas kafijas pienest un čības pie gultas, un viss mums būs. Uz kuriem cilvēkiem šis iedarbojas," retoriski jautāja aktrise Dārta Daneviča, bilstot, ka nespēj iedomāties, ka cilvēks, kurš regulāri uz autobusa aizmugures redzējis vienu konkrētu politiķi, nolemj balsot par viņu un konkrēto partiju.
Šajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā vairāki politiskie spēki kā vienu no kampaņas elementiem izvēlējušies ar partijas logo un kandidātu attēliem aplīmētus autobusus. Neizpaliek arī senāk iecienītās apmaksātās intervijas un raksti dažādos medijos, kuros kandidāti stāsta par saviem hobijiem. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns norāda, ka tas ir pieradīts fakts, – cilvēki atceras labāk to, ko biežāk redz. "Paprasiet jebkuram nosaukt, kas ir galvenie mirstības iemesli, un tas, ko cilvēki pateikt, būs tas, par ko vairāk presē raksta. To, kā presē nav vai acupriekšā nav, to mūsu smadzenes neuzskaita," skaidro psihiatrs.
To, ka nemitīga rēgošanās acu priekšā nostrādā, Utināns ilustrēja ar senu priekšvēlēšanu kampaņu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Iveta Grigule kandidēja no Zaļo un Zemnieku saraksta. Toreiz politiķes attēls bija uz daudzu sabiedrisko transportu sāniem un aizmugurēm. "Un tas nostrādāja, tas vienkārši nosēžas galvā," sacīja Utināns, paskaidrojot, ka kritiskajā domāšanā ir jēdziens "pazīstamā efekts".
Karikatūrists Gatis Šļūka atgādināja, ka vienmēr tas nenostrādā, kā piemēru minot Aināra Šlesera vienu no pēdējiem mēģinājumiem iekļūt Saeimā ar saukli "Cieti". Toreiz, neraugoties uz plašu kampaņu, Šlesera pārstāvētā apvienība "Par labu Latviju" vēlēšanās ieguva vien astoņus mandātus Saeimā.
Runājot par publikācijām medijos, kuros politiķi cenšas rādīt savu cilvēcīgo pusi, stāstot par hobijiem vai daloties ar savu dzīvesveidu, Jānis Sildniks no portāla "Delfi" aicināja to uztvert ar humoru. Savukart psihiatrs bilda, ka šādām publikācijām nav nekāda sakara ar to, vai partija būs veiksmīga politikā. Arī te kandidāti vēlas atrast kādu, kuram ar konkrēto rakstā aprakstīto politiķi sakritīs vērtības.
Utināns vairākās politiskajās partijas un to kandidātos saskata narcisu iezīmes. "Narciss ir tas, kurš visjūtīgāk uztver kritiku, kas uzvelkas. Var vienkārši pavērot – uzvelkas, pārtrauc žurnālistu, neatbild uz jautājumiem, paliek dusmīgs, pāriet uz personiskiem aizvainojumiem," piemērus min psihiatrs. Vērtējot šādu uzvedību, Utināns aicina vēlētāju aizdomāties – ja politķis ir nelaipns pret žurnālistu, viņš tāds pat būs sarunā ar vēlētāju, ja tas kritizēs vai nepiekritīs politķa teiktajam.
"Ja partija sāpīgi uztver kritiku, ar tiem nebūs aršana," uzskata Utināns.
