Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju sasniedza 1,191 miljardu, bet Krievijas imports uz Latviju pārsniedza 1,830 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu eksports ir piedzīvojis niecīgu kritumu, savukārt importa vērtība ir pat pieaugusi.
"Kara, sankciju, vispār ētikas apsvērumu dēļ mēs pirms gada gaidījām, ka eksports apsīks tā pamatīgi. Statistika par to galīgi neliecina – ja mēs parokamies dziļāk, tur, kur ir ieviestas sankcijas, tur krīt, bet krīt principā tajā brīdī, kad parādās sankcijas. Bet tur, kur sankcijas neskar, tur dzīve turpinās," diskusijā ""Kas notiek ar starptautisko un Latvijas drošību gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā?" vērtēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
"Visur, kur nav sankcijas, ir stabili – dzērieni, farmācija, visas lielās kategorijas, ko mēs esam līdz šim eksportējuši, tur eksports turpinās. Paralēli tam mēs redzam milzīgu lēcienu eksportā uz NVS valstīm," uzsvēra Vilerts, atzīmējot, ka, var, protams, pieļaut versiju, ka uzņēmējiem, kas agrāk eksportējuši uz Krieviju, vieglāk bijis pārorientēties uz NVS valstīm. Tomēr, viņaprāt, vēl vairāk jautājumu rada fakts, ka eksporta apmērs uz NVS valstīm pērn audzis tieši tajās preču kategorijās, ko Krievijā ievest vairs nevar.
Viņaprāt, identificēt uzņēmumus, kas, iespējams, iesaistās sankciju apiešanā, būtu samērā vienkārši:
"Mēs esam maza valsts. Aiz katra eksporta darījuma stāv uzņēmums, un mēs šeit nerunājam par tūkstošiem uzņēmumu, īpaši, kas eksportē uz šīm NVS valstīm."
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis, komentējot darījumus ar Krieviju un NVS valstīm, kā arī aizdomas, ka NVS valstis tiek izmantotas, lai apietu sankcijas, norāda – tas liecina, ka sankcijas tiek uztvertas kā apgrūtinājums, ko brīžos, kad ir nepieciešama peļņa, var apiet līdzīgi kā citus likumus.
"Nav vietas naivumam, nauda, tāpat kā upes, viņas meklē tos ceļus, kur ir iespējams,"
rezumēja Daugulis.
No Krievijas Latvija pērn visvairāk importējusi minerālos produktus – importa vērtība šajā kategorijā pārsniedz 1 miljardu eiro. Tostarp naftas, gāzes un citu gāzveida ogļūdeņražu imports pārsniedzis 600 miljonus eiro, bet elektroenerģijas imports – 240 miljonus eiro. Otrā lielākā kategorija ir metāli un to izstrādājumi, kuru importa vērtība pārsniegusi 151 miljonu eiro – galvenokārt no Krievijas importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi.
Savukārt trešā lielākā kategorija ir augu valsts produkti, galvenokārt – graudaugu produkti. To imports no Krievijas pērn pārsniedzis 78 miljonus eiro, tostarp kukurūzas importa vērtība pārsniegusi 41 miljonu eiro, bet kviešu un kviešu un rudzu maisījuma importa vērtība – 25 miljonus eiro. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, kurš iepriekšējās valdības laikā vadīja zemkopības ministra biroju, atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu par to, kādēļ Latvija arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nav spējusi iztikt bez, iespējams, pat "asiņainiem" graudiem, sacīja: "Protams, ka diskusijas ir bijušas par to, vai vajag vairāk, vai vajag mazāk. Šobrīd sankciju sarakstos ir iekļautas noteiktas preces, ir iekļauti noteikti uzņēmumi, ir iekļauti cilvēki, ar ko nedrīkst strādāt, un tas jau tālāk ir tiesībsargājošo iestāžu uzdevums – noskaidrot, vai tiek pārkāptas sankcijas."
