"Tas ir rezultāts iepriekšējo gadu darbam, tas ir tas, ko esam darījuši iepriekšējos astoņus vai desmit gadus. Neba jau divos vai trijos gados. Tas nav ministrijas politiskās vadības nopelns," jaunās valdības veidošanai veltītajā raidījumu ciklā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" sacīja Mārtiņš Trons.
Viņš pauda viedokli, ka no nākamā gada maksājumi lielai daļai lauksaimnieku samazināsies un tas ietekmēs viņu konkurētspēju, radot jautājumu "vai mēs varēsim turpināt eksportēt graudus un rapsi?"
"Diemžēl mēs neesam spējuši četros gados atrisināt arī jautājumu par aktīvā lauksaimnieka statusu. Tātad to, kurš mums ir Latvijā lauksaimnieks vai nav. Kurš saņem vai nesaņem arī šo atbalstu. Uz platību maksājumiem piesakās 50 tūkstoši pretendentu, bet realitātē valstī ir 15–20 tūkstoši ražotāju. Tātad tie, kuri produktu ražo un vismaz pusi vai vairāk pārdod tirgū.
Reāli ir 20 tūkstoši ražotāju, pārējie ir maksājumu saņēmēji.
Ja runājam par to, kādas ir opcijas, tad, protams, nākamajā plānošanas periodā ir paredzēti arī kaut kādi atsevišķi papildu maksājumi. Skatīsimies, ka platības ir ļoti nelielas, summas ir nelielas un tik tikko vidējais aritmētiskais lauksaimnieks vispār varēs savākt kādu šādu maksājumu, kas ir identiskā plānošanas perioda līmenī."
"Zemnieku saeimas" pārstāvis ministram pārmeta, ka Latvijā nav radīts lauksaimnieku reģistrs. "Tam lauksaimniekam, kas ir ražojošs, dodam vienu atbalstu, tam, kas vienkārši dzīvo laukos, varbūt viņam ir cita veida atbalsti jādomā. Ja cilvēks strādā par skolotāju un viņam paralēli varbūt ir kāds augļu dārzs vai dārziņi, nevajag viņu uzskatīt par lauksaimnieku un teikt, ka viņam maksimāli jādod tas finansējums. Domāju, ka varbūt grantu veidā viņam varētu dot finansējumu, nevis, teiksim, piemaksājot 500 eiro vai 1000 eiro gadā. Tas situāciju lauku reģionos neuzlabos."
"Iedot 500 eiro gadā – tā ir ņirgāšanās! Kāpēc Rīgā dzīvo 2000 platību maksājumu saņēmēji," jautāja "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Pēc viņa teiktā,
"ja mēs paskatāmies uz nelielu augkopības vai lopkopības saimniecību kaut kur Latvijas vidienē, tad, visticamākais, nevienu no šīm eko shēmām viņš nevarēs saņemt. Tas nozīmē, ka viņam būs jārēķinās ar 85 eiro maksājumu par hektāru līdz 2027. gadam."
Atbildot uz pārmetumiem, Gerhards sacīja: "Es ceru, ka jūs esat pamanījis, Trona kungs, ka no 1. janvāra ir ieviests aktīvā lauksaimnieka princips. Stratēģiskajā plānā ir ieviests". Pēc Gerharda teiktā, šajā principā ir iekļauti ļoti konkrēti kritēriji, taču viens no ministrijas pamatdarbiem ir atbalstīt visus, ne tikai ražotājus, kas saražo pusi Latvijas produkcijas. "Produkciju saražo šie 800, bet būs arī jādomā par pārējiem. Mēs speciāli izveidojām programmu atbalstīt mazos ražojošos lauksaimniekus, kas kaut ko ražo tirgum. Un 14 tūkstoši lauksaimnieku pieteicās šim atbalstam."
Mārtiņš Trons turpretim norādīja, ka "standarta maksājums nākamos gados krītas gandrīz uz pusi. Maksājums par hektāru, vienkārši apstrādājot zemi, būs 85 eiro, bet šobrīd tie ir 140 eiro. Joprojām esam un būsim pēdējā vietā." Savukārt pēc Gerharda teiktā, "ir divas summas, ir šis pamatmaksājums, ko saņem, neko nedarot, par ko varbūt arī Trona kungs runā, ka saimnieks neko nedarīs, un ir dažādas iespējas ar dažādām eko shēmām saņemt to papildu atbalstu.
Ņemot standarta Zemgales graudu saimniecību, kas šobrīd ievēro zaļināšanas prasības, un kas šogad saņem apmēram 140–150 eiro, veicot tādus pašus eko pasākumus jaunajās shēmās, viņš saņems par 20 eiro vairāk. Tādi ir aprēķini.
Ja cilvēks neko negrib darīt, protams, viņam šie ienākumi būs mazāki. Bet mūsu mērķis ir, lai tiktu darīts vairāk. Mums ir vides izaicinājumi, mums ir jautājums par pesticīdu kontroli, kas ir ļoti svarīgs."
Savukārt biedrības "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis pauda, ka, runājot par kopējo lauksaimniecības politiku, Eiropas budžetu un neapmierinošo lauksaimniecības budžeta apjomu tiešmaksājumiem, daļa atbildības būtu jāuzņemas premjeram Krišjānim Kariņam (''Jaunā Vienotība''), jo "viņš bija tas, kurš Eiropā gala lēmumu pieņēma". Gūtmanis atceras dienu, kad par zemkopības ministru tika nominēts Kaspars Gerhards. Viņš bija atnācis kopā ar Kariņa kungu uz sanāksmi ministrijā. Gūtmanis toreiz Kariņam jautājis, vai viņš izmantos veto tiesības Eiropas kopējam budžetam, ja tas mūsu lauksaimniekus neapmierinās? Kariņš toreiz teicis, ka nezinot, ka viņam ir tādas veto tiesības, bet, ja būs vajadzīgs, viņš tās varētu izmantot.
Tomēr Gerhards piebilda, ka veto Latvijai neko nebūtu devis, jo budžeta pieaugums lauksaimniekiem bija 25% apmērā. Veto gadījumā būtu nobremzēts viss process un būtu daudz sarežģītāk sarunas sākt no jauna.
