"Gribi vai negribi, jautājums ir par naudu. Toreiz (2012. gada martā – red.) es aizgāju no tās darba grupas tieši tāpēc, ka tas jautājums nebija atbildams un pat neredzēja, ka viņu kāds grasās atbildēt. Šeit jau ir tas pats stāsts – mēs apvienosim un pēc tam domāsim, vai ir nauda, lai realizētu to, kas ir ierakstīts koncepcijā, vai nav. Un mums jau saka tajās privātajās sarunās, ka naudas nebūs," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" teica Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.
SEPLP izstrādātajā koncepcijā par finansēšanas modeļa maiņu piedāvāti trīs dažādi modeļi, kurus īstenojot, atbilstoši SEPLP aprēķiniem, tiktu sasniegts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktais mērķis, proti, piecu gadu laikā sasniegt Eiropas vidējam finansējumam līdzvērtīgu finansējuma līmeni. Saskaņā ar SEPLP norādīto, atbilstoši EBU [Eiropas Raidorganizāciju apvienības] datiem, 2020. gadā vidējais sabiedrisko mediju finansējums Eiropā bija 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Latvijā – vien 0,09 % no IKP.
SEPLP piedāvājis trīs iespējamos finansēšanas modeļus – noteikt sabiedrisko mediju finansējumu kā fiksētu daļu no valsts budžeta izdevumiem 0,37% vai 0,38% apmērā no kopējiem valsts budžeta izdevumiem; līdzīgi kā Lietuvā piesaistīt sabiedrisko mediju finansējumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem vai arī ieviest jaunu sabiedrisko mediju nodokli. SEPLP prezentācijā norādīts, ka padome par labāko uzskata sabiedrisko mediju finansējuma piesaisti iedzīvotāju ienākuma un akcīzes nodokļiem.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") SEPLP pārmet to, ka no viņu piedāvājuma neesot skaidri saprotams, kam tad īsti naudu plānots tērēt. "Finanšu pasaulē skaidrs, ka ir neatkarīgās iestādes, kas strādā, bet tajā pašā laikā neatkarīgās iestādes dod ļoti skaidru redzējumu, ko viņas darīs," paziņoja finanšu ministrs, uzsverot, ka SEPLP sagatavotās koncepcijas viņam šādu skaidrību nerada. Tāpat tās neradot skaidrību par to, cik uzņēmumi vispār taps apvienošanas rezultātā, un to, vai Latvijas Televīzija un Latvijas Radio galu galā pārcelsies uz vienu ēku, to vajadzībām tiks būvēta jauna ēka vai arī tie, tāpat kā līdz šim, turpinās darbu savās līdzšinējās telpās.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante ("Apvienotais saraksts") savukārt uzsvēra, ka komisija, protams, varētu virzīt izskatīšanai Saeimā mediju apvienošanas procesa uzsākšanai nepieciešamos likuma grozījumus arī tad, ja Finanšu ministrijas atzinums ir negatīvs. Tomēr deputāti uzskatījuši par vajadzīgu SEPLP uzdot jautājumus par to, vai padomei ir saprotama šo iebildumu būtība un cik ilgā laikā padome plāno tos novērst.
Tikmēr SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis uzsver: "Mums galvenais bija pierādīt, ka apvienošana pati par sevi prasa 220 tūkstošus, tā ir tā nauda, ko esam lūguši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir nepieciešama šogad saskaņā ar mūsu plānu, lai varētu izdarīt visu kārtīgi, lai jaunais uzņēmums sāk strādāt. Pārējais tās lietas būs vajadzīgas neatkarīgi no tā, vai būs viens vai divi uzņēmumi."
"Mēs neprasām smalku detalizāciju līdz pēdējai pakāpei, bet, ja jūs sakāt – būs jauna valde, viņi darīs – ar to nepietiek," tā, diskutējot ar Siksni, teica finanšu ministrs.
Atbildot uz pētnieka Mārtiņa Kaprāna piezīmi, ka ideja par sabiedrisko mediju finansējuma piesaisti ekonomiskajiem rādītājiem bijusi iekodēta vēl Mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam un nav saprotams, kādēļ Finanšu ministrija ar savu kompetenci nav nākusi talkā SEPLP, piedāvājot savus uzlabojumus padomes izstrādātajiem finansēšanas modeļiem, Ašeradens sacīja: "Bet ko jūs gribat? Lai Finanšu ministrija saka: nu, ņemiet un ejiet?"
Jāpiebilst, ka šā gada 17. martā uz pirmo sēdi sanāca SEPLP izveidotā darba grupa apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļa izstrādei – tās uzdevums ir izstrādāt detalizētu finansēšanas modeļa piedāvājumu.
