Kas notiks ar zaļo kursu un klimatneitralitāti Latvijā? Dabas aizsardzība un pašvaldības

Jānis Irbe, Edvīns Balševics, Viesturs Zeps, Sandra Bērziņa, Baiba Vitajevska-Baltvilka, Marika Rošā

Jānis Domburs 5.decembris, ceturtdiena 13:00

Kam tiek valsts budžets? 4,2 miljoni prēmiju budžetiem ministrijās, vadībai – lielākoties maksimālās summas

Ministriju valsts sekretāri un viņu vietnieki pērn atbilstoši ikgadējam darba izpildes novērtējumam prēmijas saņēmuši lielākoties maksimālā apjomā, kas atbilst darba novērtējumam "teicami". Summas ministrijās kopumā ir atšķirīgas, bet ne proporcionāli ministriju darbinieku skaitam. Atklāts paliek jautājums, vai ministriju vadības un darbinieku prēmiju apjomi ir atbilstoši ministriju faktiskiem darba rezultātiem, vai arī šajā darba samaksas sadaļā noteicošais ir finanšu rezervju apjoms atlīdzību budžetos, kas neatbilst vienotas atlīdzības sistēmas principiem.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas". Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums, attiecīgi, ir "teicami", "ļoti labi" un "labi".

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?") saņēma un analizēja Valsts kancelejas atlīdzību uzskaites sistēmā pieejamos datus par pagājušo un šo gadu, kas atklāj – 14 ministrijās novērtējuma prēmijas izmaksātas kopumā 4 269 923 eiro apmērā. Līdzīgi kā iepriekšējā publikācijā par naudas balvām, šajā gadījumā prēmēšana atšķiras starp dažādām ministrijām, bet ar prēmijām maksimālā apjomā izceļas iestāžu vadība.

Kurās ministrijās dāsnākās un liesākās prēmijas?

Lielākā novērtējuma prēmiju budžeta kopsumma, vairāk kā 803 tūkstoši eiro, fiksēta VARAM – ministrijai, kuras nosaukums pērn vēl bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Seko Ārlietu ministrija ar gandrīz 700 tūkstošiem un Finanšu ministrija ar 517 tūkstošiem. Aizsardzības ministrija vēl pārsniedz 300 tūkstošu slieksni, pēc tam piecas ministrijas prēmēšanai novirzījušas summas robežās starp diviem un trim simtiem tūkstošu, bet atlikušās piecas – mazāk.

Atšķirīga secība atklājas, dalot šīs summas atbilstoši ministriju darbinieku skaitam. Izmantojot publiski pieejamo gada pārskatu datus un citus avotus, jāsecina, ka 11 no 14 ministrijām vidējā prēmijas summa uz vienu darbinieku ir aptuveni starp 1100 un 1400 eiro. Zem tūkstoša tā bijusi divās ministrijās – Kultūras ministrijā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ar atrāvienu līdere ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – 2023. gada pārskatā teikts, ka ministrijā bijuši 336 darbinieki, tātad vidējā novērtēšanas prēmija ir apmēram divkārt lielāka nekā vairākumam pārējo – tuvu 2400 eiro.

Tiesa gan, šī raksta tapšanas laikā, atbildot uz "KNL?" jautājumiem, VARAM pārstāvis paziņoja, ka apskatāmās summas esot naudas balvas, nevis prēmijas. Taču Valsts kancelejas apkopotie dati, kas saņemti no iestādēm, to pagaidām neapstiprina.

Klikšķināt, lai palielinātu: 

Vairākums valsts sekretāru un viņu vietnieku strādā "teicami"?  

"KNL?" apkopojums, vērtējot ikmēneša prēmiju pārskatus, liecina, ka pērnā gada garumā valsts sekretāri prēmēti 12 no 14 ministrijām, bet valsts sekretāru vietnieki – visās ministrijās, kopumā prēmiju saņēmēju skaits ir 48. Kopumā 38 gadījumos izmaksāta prēmija maksimālā apjomā – 75% apmērā no mēnešalgas, 21 gadījumā – mazāk, bet trīs gadījumi pārsniedz 75% robežu, kas saistās ar iepriekšminēto VARAM.

Tikai Veselības ministrijā un Aizsardzības ministrijā ne reizi nav maksāta prēmija 75% apmērā, tikmēr Tieslietu ministrijā un Ārlietu ministrijā  visos gadījumos prēmijas ir maksimālajā apmērā. Pārējās ministrijās prēmijas ir gan maksimālā apjomā, gan mazākas, taču tikai vienā gadījumā – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam – prēmija ir nedaudz mazāka par 55% no mēnešalgas. Absolūtos skaitļos – prēmijas, kas mazākas par 3000 eiro – bijušas krietni mazāk par pusi no visiem gadījumiem. Pilns saraksts ar ministriju vadošajām amatpersonām un to saņemto prēmiju summām redzams šeit:

Dokumenti

Ministriju atbildes premijas.docx

Lejuplādēt

21.69 KB

"KNL?" šīs nedēļas sākumā visām ministrijām izsūtīja jautājumu par prēmēšanas pamatojumu un prēmijām pieejamo budžetu. Šī raksta tapšanas laikā atbildi saņēmām no septiņām – VARAM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas.

Vairākās atbildēs pamatā ir atsauces uz likumā noteikto. Aizsardzības ministrijā pērn noteikta prēmija 55% no amatalgas pie vērtējuma "labi" un "ļoti labi" un 60% no amatalgas pie vērtējuma "teicami", kopējo prēmiju finansējumu plānojot budžetā un paredzot 50% no darbinieku mēnešalgas. Veselības ministrija atzīmēja, ka prēmiju piešķiršana ir atkarīga ne tikai no darbinieka darba izpildes novērtējuma, bet arī no iestādes finansiālajām iespējām kopējā atlīdzības finansējuma ietvaros. Jau pēc raksta publicēšanas savas atbildes atsūtīja Tieslietu un Ekonomikas ministrijas. Ministriju atbildes pilnā apjomā lasāmas šeit:

Dokumenti

Ministriju atbildes premijas.docx

Lejuplādēt

21.02 KB

"KNL?" rīcībā ir arī dati par novērtējuma prēmiju izmaksām šī gada deviņos mēnešos. Šajā periodā Ārlietu, Aizsardzības, Tieslietu un Veselības ministrijas prēmijas vēl nebija maksājušas. Starp pārējām, kas to jau darījušas, līdere ir Finanšu ministrija ar vairāk kā 578 tūkstošiem eiro, seko Zemkopības ministrija ar vairāk kā 350 tūkstošiem eiro un VARAM ar 272 tūkstošiem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti