Valdība ir atbalstījusi arī 2025. gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024. gada aktualizēto plānu šogad 31. jūlijā. Atlīdzības bija temats trešdienas raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Diskusijā "Kas notiek ar atalgojumiem un to iesaldēšanu valsts kapitālsabiedrībās un sabiedriskajā sektorā?" piedalījās Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta" un "Figure Baltic Advisory" vadošā konsultante Anta Praņēviča.
Diskusijas būtiskākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:
Citskovskis skaidro, kāpēc sabiediskajā sektorā algas ir lielākas nekā privātajā.
Praņēviča norāda, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās algas arī ir dažādas.
Netaisnīgi un degradējoši – Ābrama tā komentā algu atšķirības starp ministrijām.
Vienāda amatu veicējiem jābūt vienādai atlīdzībai, saka Kronbergs.
Vadošos amatos strādājošie otru algu saņem citos amatos, norāda Tavars.
Tad, kad sāk runāt par atlīdzību pārskatīšanu, tad vienprātības vairs nav, saka Ābrama.
Ko paredz prezidenta iniciatīva?
"Progresīvie" nesaprot, kuras Latvijā ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības.
Padomes ieviesa, jo kapitālsabiedrību pārvaldība bija vāja, atminas Citskovskis.
Padomēs jābūt nozares speciālistiem un ekspertiem, saka atalgojuma pētniece Praņēviča.
Cik saņem "Lufthansa" un "Finnair" valdes priekšsēdētāji?
"Mēs esam gatavi no 2,6% atteikties," norāda Ābrama no "Progresīvajiem".
Kariņš uzskatījis, ka augstākajām amatpersonām jāsaņem vairāk, atceras Citskovskis.
Kas jāizdara vai ko nevajag darīt atalgojuma un kapitālsabiedrību politikā?
