Ašeradens oktobra diskusijā neatklāja, par kādām "RB Rail" darbinieku atalgojumu summām ir runa. Savukārt Gruškevica, atbildot Ašeradenam, pauda, ka algas atklāt nebūtu korekti. "Cilvēki strādā melnām mutēm, lai meklētu risinājumus, sadalītu kārtās, piesaistītu finansējumu, samazinātu izmaksas, ieviestu procedūras," teica "RB Rail" valdes locekle.
Šoruden valdes locekļiem – no 10,1 līdz 26,8 tūkstošiem eiro mēnesī
2023. gada pārskats liecina, ka pērn "RB Rail" personāla izmaksas pārsniedza 16,12 miljonus eiro. Šā mēneša sākumā izplatītajā paziņojumā teikts, ka, samazinot 2024. gada budžetu, personāla izmaksas samazinātas par aptuveni 16% jeb 3,2 miljoniem eiro. Šādi skaitļi ļauj aprēķināt, ka, ja nebūtu noticis "RB Rail" izmaksu samazinājums, uzņēmuma personāla izmaksas šogad būtu sasniegušas jau 20 miljonus eiro, bet kopsummā personālam arī pēc samazinājuma šogad samaksās vairāk nekā pērn.
Kas notiek ar "Rail Baltica"?
Rakstu sērijā “Kas notiek ar “Rail Baltica”? tiek analizēti “Rail Baltica” problēmu cēloņi un risinājumi. Sērijas otrais raksts veltīts lielāko algu saņēmējiem projekta ieviešanai izveidotajā Baltijas valstu kopuzņēmumā "RB Rail".
"10 no 15 visaugstāk atalgotajām pozīcijām ir starptautiski eksperti ar pieredzi ātrgaitas dzelzceļa un metro projektos," izklāstot, pēc kāda principa uzņēmumā noteikti atalgojuma principi, teikts tās "RB Rail" vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kas ir "KNL?" rīcībā. Tā ir atbilde uz informācijas pieprasījumu šā gada oktobrī. No šī dokumenta izriet, ka šā gada septembrī piecu "RB Rail" valdes locekļu atalgojums bijis starp nedaudz vairāk kā 10 tūkstošiem un nepilniem 27 tūkstošiem mēnesī – programmu vadības un tehniskajam direktoriem attiecīgi 26 865 eiro un 21 865 eiro, bet pārējiem trim valdes locekļiem no 10 131 līdz 10 404,84 eiro.
"RB Rail" valdes locekļi nav valsts amatpersonas, tādēļ savus ienākumus nedeklarē. Oktobra vidū "KNL?" vērsās kopuzņēmumā ar pieprasījumu sniegt informāciju, cik darbinieki "RB Rail" pērn saņēmuši atalgojumu noteiktu summu amplitūdā, ieskaitot prēmijas un piemaksas. Tāpat tika jautāts, pamatojoties uz kādiem principiem vai normatīvajiem aktiem atalgojums tiek noteikts. Atbildes uz šiem jautājumiem netika saņemtas, taču drīz vien, īpaši to neafišējot, uzņēmuma mājaslapā tika publicēts pārskats par atalgojumu līmeņiem 2023. gadā un to saņēmēju skaitu.
Pērn vēl astoņiem "starptautiskā līmeņa" ekspertiem – vidēji 12 088 eiro mēnesī
Publicētais pārskats liecina, ka aizvadītajā gadā ārpus valdes astoņiem "starptautiskā līmeņa" vecākajiem ekspertiem un menedžmentam vidējā mēnešalga bijusi 12 088 eiro, vēl 19 "vecākā menedžmenta" darbiniekiem vidējā alga bijusi 5900 eiro. Vienpadsmit "starptautiska līmeņa ekspertiem" vidējā alga bijusi 5350 eiro, bet 41 "vidēja līmeņa menedžerim" – 4 950 eiro. Lielākā darbinieku grupa, 93 darbinieki, ir "vecākie speciālisti un eksperti" ar vidējo algu 3710 eiro. Pārējiem 36 no vairāk nekā 200 "RB Rail" darbiniekiem algas bijušas vidēji 2400 eiro mēnesī.
Atsevišķi norādīts valdes atalgojums, kas ir diezgan līdzīgs iepriekš minētajam – no pārskata izriet, ka "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Marko Kivilas alga noteikta 10 404 eiro apmērā, bet viņa vietnieki Mariuss Narmonts un Kitija Gruškevica saņem nedaudz virs 10 200 eiro mēnesī. Tehniskā direktora Emiljēna Danga un programmu vadības direktora Tjerī Busijona algas ir lielākas – abiem tās noteiktas 21 865 eiro mēnesī. Tādējādi abiem šiem "RB Rail" valdes locekļiem gadā alga bijusi vairāk nekā 260 tūkstoši eiro. Kā lasāms pārskatā, "RB Rail" pastāv bonusu sistēma, bet valdes locekļiem ir paredzētas arī kompensācijas, piemēram, tiek atlīdzināti izdevumi, kas saistīti ar automašīnas izmantošanu.
Tādējādi var izteikt pieņēmumu, ka finanšu ministra minētie desmit vislabāk atalgotie "RB Rail" darbinieki ir divi valdes locekļi, kam, atbilstoši mājaslapā minētajam, ir pieredze dzelzceļa un metro projektos citviet pasaulē, un astoņi eksperti.
Salīdzinājumam – "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pērn saņēmis 201 tūkstošu eiro atalgojumu jeb vidēji 16 750 eiro mēnesī, bet "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs - 184 tūkstošus eiro gadā jeb vidēji 15 336 eiro mēnesī.
Pārskats par "RB Rail" atalgojumu 2023. gadā un fragments no vēstules Ministru prezidentei:
Vakances arvien ir, piedāvātais atalgojums – mērens
Saskaņā ar valdības vadītājai adresētajā dokumentā norādīto, "RB Rail" ir nodarbināti 210 darbinieki, no tiem lielākā daļa – 155 – tieši Latvijā. Šomēnes izplatītajā paziņojumā par plānoto izmaksu ietaupījumu teikts, ka daļa no tā rasta, "piesardzīgi" plānojot vakanču aizpildi, taču "Rail Baltica" mājaslapā redzams, ka jauni darbinieki tiek meklēti. Pārsvarā – tieši darbam "RB Rail" Rīgas birojā. Piedāvātais atalgojuma līmenis gan nesasniedz to, ko saskaņā ar tajā pašā mājaslapā norādīto saņem vecākie speciālisti. Proti, piegāžu projektu vadītājam piedāvā algu, sākot no 3700 eiro bruto, veselības un drošības speciālistam – no 3400 eiro bruto, ģeotehniskās izpētes inženierim – no 3300 eiro bruto, bet atbilstības kontrolierim, kura pienākumi, saskaņā ar sludinājumā norādīto, ietver ziņojumu sagatavošanu Eiropas Komisijai, un ģeodēzijas speciālistam – no 2800 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Citās pozīcijās piedāvātā alga ir vēl zemāka, piemēram, valdes sekretārei tā norādīta no 2700 eiro, iepirkumu speciālistam – no 2200 eiro mēnesī, dokumentu pārvaldības speciālistam – no 2000 eiro mēnesī.
No "RB Rail" atbildes Ministru prezidentei arīdzan izriet, ka saskaņā ar projekta ieviešanas plānu šobrīd "Rail Baltica" projekta ieviešanai būtu vajadzīgi 242 darbinieki. Oktobra raidījumā "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica uzsvēra, ka ārzemēs pie līdzīgu projektu ieviešanas strādā tūkstošiem cilvēku, kamēr "RB Rail" visās trijās Baltijas valstīs kopā – 200. Šis apgalvojums gan būtu vērtējams kritiski, jo, piemēram, Itālijas–Austrijas kopuzņēmumā "BBT SE", kas gādā par Brennera dzelzceļa tuneļa izbūvi cauri Alpiem, saskaņā ar uzņēmuma mājaslapā pieejamo informāciju nodarbināti aptuveni 180 cilvēki, kuru vidū ir arī ģeologi, ģeotehniķi un fiziķi.
Tikmēr "Rail Baltica" projekta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdis Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") "KNL?" diskusijā norādīja, ka jāvērtē arī administrēšanas atdeve, – līdz šim iztērēti 160 miljoni eiro iepretim pasūtīto projektu kopējai vērtībai aptuveni 80 miljonu eiro apjomā.
