"18+ [gadu veciem] iedzīvotājiem – 93% no tiem – ir bankas konti. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā ir bankomātu pieejamība, kurā ir digitāli norēķini, bet, kurā, piemēram, arī uzņēmumā ar 5000 darbiniekiem, viens vai divi darbinieki joprojām var pieprasīt algas izmaksu skaidrā naudā," mudinot uz lielāku caurskatāmību skaidras naudas apritē, diskusijā sacīja Evita Goša, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja.
"Skaidrās naudas aprites samazināšanas pati būtība ir, ka darba devējs varēs maksāt algu skaidrā naudā, bet viņš sniegs Valsts ieņēmumu dienestam datus," skaidrojot ieceri, norādīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, atzīmējot, ka tas ļaus Valsts ieņēmumu dienestam labāk apzināt riskus.
Ilggadējais ēnu ekonomikas pētnieks, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka, vērtējot ieceri samazināt skaidras naudas apriti, atzina, ka no ēnu ekonomikas ierobežošanas viedokļa tā nav slikta ideja, taču atgādināja, ka diskusijas par to notiek jau aptuveni desmit gadus. "Es ticēšu tad, kad tas notiks," uzsvēra Sauka.
Saskaņā ar finanšu ministra prezentācijā norādīto, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam mērķis ir tā dēvēto aplokšņu algu apjoma samazinājums par 25%. Jāatgādina, ka šomēnes notikušajā diskusijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" par iecerēto Valsts ieņēmumu dienesta reformu pašreizējā dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme lēsa, ka aplokšņu algas tiek maksātas aptuveni 30 tūkstošos uzņēmumu.
