20. novembra raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Ministru prezidentes Evikas Siliņas partiju "Jaunā Vienotība" (JV) pārstāvošais Saeimas deputāts Raimonds Čudars apgalvoja, ka par Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanu un kandidātiem JV Saeimas frakcija diskutēs nākamnedēļ. "Mēs izskatīsim, iespējams, vairākus kandidātus, bet es vēlreiz atkārtoju, ka Kazāka kungs ir cienīgs kandidāts," sacīja deputāts.
Lielāka atklātība par iespējamiem kandidātiem un pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta darba novērtējums būšot tad, kad Saeimas prezidijs būs noteicis datumu kandidātu izvirzīšanai, solīja Raimonds Čudars.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis pašreizējo centrālās bankas prezidentu sauc par labu cilvēku un kompetentu speciālistu, uzreiz gan atklājot, ka ZZS šim amatam plāno uzrunāt "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.
"Par Bērziņa kungu ļoti labi runā viņa darbi. Šie daudzie piemēri, kas ir paveikts finanšu sektorā caur "Altum", – tas nebija ar lūgšanos, tas nebija ar atkārtotiem aicinājumiem."
Vienīgi "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdis Andris Šuvajevs uzsvēra: "Mēs frakcijā esam apsprieduši tikai vienu kandidātu – Mārtiņu Kazāku, un mūsu frakcija arī būtu gatava atbalstīt Kazāka kungu." Viņš gan nenoliedza, ka, ņemot vērā, ka atbilstoši likumam Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirza vismaz desmit Saeimas deputāti, "Progresīvie" bez citu politisko spēku deputātu iesaistes nemaz nevar izvirzīt Kazāku ietekmīgajam amatam. Turklāt līdz šim valdību veidojošie politiskie spēki arvien esot spējuši vienoties par kopīgu kandidātu.
Tikmēr opozīcijas politiķi, redzot to, ka valdošajā koalīcijā nav vienprātības, diskusijā pauda aizdomas, ka Latvijas Bankas prezidenta amats kļuvis par politiskas "tirgošanās" vai "sarunāšanas" objektu. Tāpat parlamenta gaiteņos klīstot runas, ka vieta Latvijas Bankas vadībā varētu būt nolūkota kā "pensionēšanās platforma" kādam no JV politiķiem. Čudars gan šīs runas komentēja visai skopi, izvairoties arī no konkrētas atbildes uz jautājumu, vai JV frakcijā apspriesta Saeimas deputāta Jāņa Reira vai finanšu ministra Arvila Ašeradena iespējama pretendēšana uz vietu Latvijas Bankas padomē.
"Man ir žēl noskatīties, ka šis amats tiek atdots politiskajai saplosīšanai,"
saka "Apvienotā saraksta" politiķis Edgars Tavars. Viņaprāt, Mārtiņš Kazāks ir viena no apsveramām kandidatūrām uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, taču varētu būt, ka ne vienīgā.
Tavara pārstāvētā apvienība neizslēdzot iespēju virzīt savu kandidātu, taču tikai tad, ja būšot pārliecināti, ka kandidātu gatavi atbalstīt arī kādu citu frakciju deputāti.
Līdzīgi spriež arī Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Artūrs Butāns: "Pirms domāt, vai mums opozīcijā uzrunāt kādu kandidātu, apzinoties, ka, ja jau ir viss sarunāts, likt kandidātu… viņam arī ir sava karjera un reputācija, likt to uz spēles, jau zinot, ka viņš zaudēs, tad arī ir divreiz jāpadomā."
Vienīgi "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs ir stingri apņēmies izvirzīt kandidātu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu – pat apzinoties, ka šis kandidāts "viennozīmīgi netiks ievēlēts". Tikmēr partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdis Ainārs Šlesers uzsver – pašreizējā centrālās bankas prezidenta pārapstiprināšanu viņš noteikti neatbalstīs, taču iespējamo konkurenci uz šo amatu uzskata par apsveicamu.
"Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa kā iespējama Latvijas Bankas prezidenta amata ieņēmēja vārds figurēja arī 2019. gadā, kad toreizējo valdību veidojošo partiju politiķi beigu beigās vienojās šim amatam kopīgi izvirzīt Mārtiņu Kazāku.
