Apkopojot amatpersonas iesniegtās deklarācijas, jāsecina, ka laika posmā, kopš Gauss sāka vadīt "airBaltic" 2012. gadā, viņš atalgojumā, summējot pamatalgu un citus ienākumus, saņēmis vairāk nekā 11 miljonus eiro, kamēr uzņēmums šajā laikā cietis simtiem miljonu lielus zaudējumus.
Kad šoruden Valsts prezidents iniciēja valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumu iesaldēšanu, kas tobrīd neietvēra nacionālo aviokompāniju, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" tika izvirzīts arī jautājums par "airBaltic" vadības atalgojuma atbilstību starptautiskajam tirgum. Toreiz prezidenta pārstāve atzina, ka šis jautājums nav vērtēts.
Vēlāk, kad Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus izskatīja Saeima, izmaiņās tika iekļauts Ministru prezidentes Evikas Siliņas priekšlikums atalgojuma iesaldēšanu attiecināt arī uz publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām – tādām, kurās valstij nepieder 100% kapitāla daļu.
Savukārt vēl pēc pusgada valdībai ar šiem likuma grozījumiem uzdots noteikt jaunus kritērijus kapitālsabiedrību valžu atlīdzības noteikšanā, tostarp atbilstoši līdzīga lieluma kapitālsabiedrībām arī starptautiski. Tikmēr starptautiskais salīdzinājums rada jautājumus par līdzšinējās "airBaltic" vadītāja atlīdzības pamatojumu.
Vairāk par "Icelandair" un "Norwegian", piecarpus reižu mazāk par "Ryanair"
"KNL?" caurskatīja publiski pieejamo informāciju par vairākiem desmitiem Eiropas lidsabiedrību un apkopoja datus par dažāda lieluma kompānijām, par kuru pērngada finanšu datiem un vadītāju atalgojumu ir pieejama pilna informācija. "airBaltic" izpilddirektora atalgojums, jo īpaši pamatalgas aspektā, būtiski neatpaliek no vairāku krietni lielāku aviokompāniju vadītājiem, kā arī pārsniedz atalgojumu tādu lidsabiedrību vadītājiem, kurām apgrozījums ievērojami pārsniedz "airBaltic" rādītājus. Dati par "airBaltic" un vēl 15 aviokompāniju rādītājiem un to vadītāju atalgojumu apskatāmi pievienotajā tabulā:
Pēc apgrozījuma un pārvadāto pasažieru skaita lielākās aviokompānijas ir "Ryanair", "Lufthansa", "IAG", "Air France-KLM" un "EasyJet" – to apgrozījums mērāms no nepilniem desmit līdz vairākiem desmitiem miljardu eiro, kas ir desmitiem reižu vairāk nekā "airBaltic". Bet starp vadītāju atalgojumiem, salīdzinot ar Martinu Gausu, nav tik lielas atšķirības. Vislabāk apmaksātais no Eiropā bāzēto lidsabiedrību šefiem ir "Lufthansa" izpilddirektors Karstens Špors, kura pamatalga gadā ir 1,89 miljoni eiro, bet kopā ar prēmijām viņš 2023. gadā nopelnīja 5,63 miljonus. Seko "Ryanair" vadītājs Maikls O’Līrijs, kura pamatalga ir vēl mazāka – 1,2 miljoni, bet kopējais atalgojums bijis 4,68 miljoni. Tas ir apmēram piecarpus reižu vairāk nekā Martinam Gausam, kamēr abu uzņēmumu apgrozījums atšķiras divdesmit reizes.
IAG šefs Luiss Galego saņēmis kopumā 3,51 miljonu, no kuriem pamatalgā saņemti 1,17 miljoni. Par apmēram pusmiljonu vairāk kopsummā atalgots "Air France-KLM" valdes priekšsēdētājs Bens Smits, bet nepilnu miljonu mazāk – "EasyJet" vadītājs Johans Lundgrēns. Abiem pamatalga gan bijusi mazāka par miljonu, tātad – pavisam nedaudz lielāka nekā Martinam Gausam.
Salīdzinot kopējo atalgojumu, uzskatāmāks starptautiskais salīdzinājums ir ar mazākām, tomēr par "airBaltic" krietni lielāka mēroga aviokompānijām. "Norwegian" 2023. gadā apgrozīja 2,1 miljardu eiro, nopelnīja 147 miljonus, bet pārvadāja 21 miljonu pasažieru – visi parametri vairākkārt apsteidz "airBaltic". Algā uzņēmuma vadītājs Geirs Karlsens saņēma mazāk nekā Gauss – 760 tūkstošus eiro, ieskaitot prēmiju. Arī "Finnair" vadītāja Turka Kūsisto pamatalga ir mazāka nekā Gausam, taču kopējais atalgojums ir divkārt lielāks, pateicoties gandrīz miljonu lielajām prēmijām. Taču jāatzīmē arī, ka uzņēmums ar gandrīz trīs miljardu lielo apgrozījumu sasniedzis vairāk kā ceturtdaļmiljardu eiro lielu peļņu.
Tiešu salīdzinājumu nevar piemērot attiecībā uz "Wizz Air" vai "TAP Air Portugal". "Wizz Air" vadītājs Jozefs Varadi saņēmis vien 1,39 miljonus, taču jau ilgstošas ir peripetijas ap viņa nepienācīgu atalgojumu, un septembra beigās uzņēmuma akcionāri nobalsoja par vienreizēju 300% lielu prēmijas izmaksāšanu, ņemot vērā viņa zemo atalgojumu nozarē. "TAP Air Portugal" vadītāji aizvadītajā gadā mainījās, un jaunā vadītāja Luiza Rodrigeza relatīvi zemā nepilnu pusmiljonu lielā alga seko strīdam ar viņa priekšteci, kura tiesājas ar lidsabiedrību par atlīdzību saistībā ar priekšlaicīgu atlaišanu.
Tikmēr "Icelandair" izpilddirektors Bogi Nils Bogasons kopā ar prēmijām pērn saņēma 550 tūkstošus eiro. Uzņēmums pērn apgrozīja 1,4 miljardus jeb divreiz vairāk nekā "airBaltic", nopelnīja par 22 miljoniem eiro mazāk nekā "airBaltic", taču pārvadāja teju tikpat pasažieru. Kompānijas gada pārskati liecina, ka arī iepriekšējos gados atalgojuma summas bijušas līdzīgas, ar dažu desmitu tūkstošu atšķirībām.
Kāpēc Gausa atalgojumu noteica pēc "MB Board Advisory" ziņojuma?
"airBaltic" iepriekšējā padome, kuras valdes priekšsēdētājs no 2015. gada 10. februāra līdz 2023. gada 14. jūnijam bija Nikolajs Sigurds Bulmanis, bet padomes locekļi Toms Siliņš, Kaspars Āboliņš un Larss Tūsens, apmēram pusotru gadu pirms "airBaltic" valdes pilnvaru termiņa beigām, 2022. gada oktobrī izlēma pagarināt līgumus ar visiem trim uzņēmuma valdes locekļiem – gan Gausu, gan finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti. "Valdes vadībā "airBaltic" ir piedzīvojusi un pārvarējusi vairākus ārkārtējus, ārējus un globālus izaicinājumus," teikts tālaika padomes paziņojumā, lēmumu pamatojot ar to, ka valdes pilnvaru termiņš saskaņots ar uzņēmuma aktuālo biznesa plānu "Above 2026".
Tagad, atbildot uz "KNL?" jautājumu par Gausa atalgojumu, Bulmanis atzina, ka alga uz citu Latvijas kapitālsabiedrību fona ir milzīga, bet "valdē vajag tos, kuri var sasniegt rezultātu." Bulmanis skaidroja, ka padomē runājuši ar konsultantiem, lai saprastu, vai Gausa alga ir atbilstoša avio tirgum.
Siliņš lēmuma pamatojumu raidījumam raksturoja šādi: "Pasūtījām ārējo "benchmarkingu" attiecībā par atalgojuma apjomu, struktūru utt. Nekādā veidā atalgojums netika mainīts, vienīgi uzlikām gala datumu, lai būtu saskaņā ar 2026. gada biznesa plānu. Pārliecinājāmies, ka atalgojuma līmenis šajās pozīcijās ir atbilstošs un nav augstāks, kā būtu jābūt."
Āboliņš, apliecinot, ka Gausa atalgojumu veido fiksētā un mainīgā daļa, kas atkarīga no dažādu uzņēmuma rādītāju izpildes, "KNL?" pavēstīja, ka Martina Gausa atalgojumam par pamatu ņemts kompānijas "MB Board Advisory" ziņojums "Benchmark of Executive Directors". "airBaltic" atteicās izsniegt šo ziņojumu raidījumam, aizbildinoties ar konfidencialitāti.
Kā liecina publiski pieejami dokumenti Vācijas Uzņēmumu reģistrā "Unternehmensregister", kompānija "MB Board Advisory" reģistrēta tikai 2022. gada janvārī – 10 mēnešus pirms "airBaltic" padomes lēmuma. Kā rāda dati, uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Mihaels Bursē un Marija Ramona Šavilje, viņi arī norādīti kā vienīgie darbinieki pēdējā pieejamajā gada pārskatā, kas iesniegts 2023. gada 7. jūlijā par 2022. gadu. Pirmajā darbības gadā uzņēmums apgrozījis 1,33 miljonus eiro.
Uzņēmuma mājaslapā, kura gan ir tikai vācu valodā, norādīts, ka uzņēmums piedāvā "augstākās kvalitātes stratēģisko cilvēkresursu konsultāciju pakalpojumus", koncentrējoties uz valdes darba novērtējuma ziņojumiem, kā arī uzņēmumu valdes un padomes atalgojuma konsultācijām. Nekas gan nav teikts par pieredzi saistībā ar aviācijas nozari. Par Bursē un Šaviljes profesionālo pieredzi publiskā vidē atrodamas dažādas ziņas saistībā ar darbu konsultāciju uzņēmumos. Bursē biogrāfija ietver arī darbu divās starptautiskās auditorkompānijās un Hamburgas Ekonomikas un vadības lietišķo zinātņu universitātē. Arī šajos avotos abi konsultanti nefigurē saistībā ar aviācijas tematiku.
Kā un kāpēc šāds uzņēmums izvēlēts "airBaltic" valdes atalgojuma izvērtēšanai, paliek neskaidrs. Āboliņš "KNL?" pauda, ka "ārējo ekspertu atlasi padomes uzdevumā veica Personāla daļa un nelielās summas dēļ to nestiprināja ne valde, ne padome." Atbildot uz papildjautājumiem, Āboliņš piebilda, ka "padome lūdza Personāla daļai nodrošināt respektablas trešās puses atzinumu par kompensācijas paketi valdes locekļiem, kas arī tika izdarīts."
"KNL?" uzdeva "airBaltic" jautājumus par "MB Board Advisory" izvēles pamatkritērijiem, atlasi, citiem pretendentiem, darba uzdevumiem un konsultantiem izmaksāto atlīdzību. Aviokompānijas atbilde bija īsa un vispārīga, nesniedzot nevienu konkrētu faktu: ""airBaltic" izvēlas sadarbības partnerus, balstoties uz vairākiem kritērijiem, tostarp piedāvātās cenas, pakalpojuma vai preces kvalitātes standartiem, attiecīgajām prasmēm, pieredzi un zināšanām, kā arī reputāciju. Minētais konsultants tika izvēlēts, jo atbilda šiem noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Atlases process tika veikts atbilstoši "airBaltic" izstrādātām un ilgus gadus darbojošamies iekšējām procedūrām, nodrošinot, ka uzņēmuma Personāla daļas augstākā vadība izvēlas vispiemērotāko partneri, kas spēj izpildīt noteiktās prasības un piedāvāt augstākās kvalitātes pakalpojumus."
Vai turpmākos divus gadus Gausa atalgojums pieaugs?
Attiecībā uz Martina Gausa ienākumiem iepriekšējos gados "airBaltic" skaidroja, ka sadaļā "citi ienākumi" līdzās algai ietvertas prēmijas jeb bonusi, kompensācijas un "citi apliekamie labumi". Atbilstoši Kaspara Āboliņa skaidrojumiem, samaksas mainīgās daļas kritēriji esot saistīti ar savienojamības nodrošināšanu, lidojumu drošību, finanšu rādītājiem, ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Sīkāk kritērijus uzņēmumā neizpauž. Jāatzīmē, ka 2017.–2019.gadā, kad šādas papildu summas maksātas, tās bijušas lielākas nekā Gausa pamatalga. Taču kopš 2020. gada nedrīkstot izmaksāt prēmijas – to nosaka Eiropas Komisijas saskaņotie valsts atbalsta nosacījumi Covid-19 pandēmijas laikā, bet 2022. gadā maksātais esot prēmija vēl par 2019. gadu. Kā zināms, pašreiz nav prognozējams, kad valsts atbalsta nosacījumi beigsies.
Saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, jāatzīmē, ka attiecībā uz "airBaltic" vadītāju nav viennozīmīga skaidrojuma par iespējamo atlīdzības palielināšanu 2,6% apmērā turpmākajos divos gados – attiecībā uz fiksēto un mainīgo daļu. "KNL?" par likuma interpretāciju jautāja Saeimas Juridiskajam birojam un Ministru prezidentes birojā. Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere atzina, ka grozījumu attiecināšana uz atalgojuma mainīgo daļu ir "jocīga", jo mainīgā daļa katru gadu var atšķirties. Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka grozījumi vērsti uz visu atlīdzību, tostarp mainīgo daļu. Ja tā, tad, gadījumā, ja Gausa fiksētā alga šogad paliek nemainīga salīdzinājumā ar 2023. gadu, turpmākajos gados viņa atlīdzību var palielināt par vairāk kā 21,5 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt attiecībā uz nākamgad plānotajiem jaunajiem valdības noteikumiem par kapitālsabiedrību valžu locekļu atlīdzību noteikšanu Kļaviņa pauda, ka "paredzams, ka jaunā sistēma būs piemērojama jau atlīdzību noteikšanai 2025. gadā", tomēr pagaidām nav nekāda pamata paredzēt, ka tas mainīs jau spēkā esošus līgumus, tostarp "airBaltic" vadībai.
"airBaltic" atbildēs "KNL?" sīkākus nosacījumus Martina Gausa līgumā neatklāja, vien formulējot, ka fiksētā atalgojuma daļa "parasti paliek nemainīga visā līguma termiņā". Nekādu sīkāku izklāstu par mainīgo daļu nevarot sniegt – atkal, atsaucoties uz konfidencialitāti. Tikmēr publiskotā informācija liecina, ka – pēc peļņas pērn – 2024. gada deviņos mēnešos "airBaltic" cietis 48,5 miljonu eiro lielus zaudējumus.
