Tas bija arī viens no 18. septembra raidījuma "Kas notiek Latvijā?" tematiem, kur eksperti sprieda, ka šo labāk aizstāt ar pievienotās vērtības nodokla (PVN) izmaiņām. Diskusijā "Kas notiek ar 2025. gada valsts budžeta un nodokļu izmaiņu projektiem?" valdību veidojošās partijas pārstāvēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) un kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie"). Tāpat diskusijā piedalījās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš un Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" vadītājs Kaspars Rožkalns.
Diskusijas būtiskākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:
- Latvijas Bankas prezidents Kazāks uzskata, kas valdība mēģinājusi pielīdzināties Lietuvas un Igaunijas zemāko ienākumu galam.
- Bērziņš par labu lietu atzīst nodokļu sistēmas vienkāršošanu un algu "trepē" saskata progresivitāti.
- Rožkalns vēlētos agresīvāku pieeju akcīzes nodokļos. Degvielai augs, saldinātajie dzērieniem arī, bet kas ar alkoholu?
- Kultūras ministre Lāce nespēj izskaidrot IIN likmes cilvēkiem ar lieliem ienākumiem.
- Strādājošo vecāku pabalstam tomēr piemēros 75%, bet pēc gada vērtēs rezultātus - vai nodarbināto skaits augs.
- Ašeradens saka, ka ar izmaiņām 2. pensiju līmenī radīsies plašāka fiskālā telpa budžetā.
- Kazāks uzskata, ka PVN celšana būtu labāks risinājums, jo to var diversificēt.
- "Nav neviens lielāks garants kā valsts", 2. pensiju līmeņa reformas aizstāv Augulis un strīdas ar Kazāku.
- Cilvēkam jāuzņemas lielāka atbildība par savu nākotni. Lielāka iemaksu pārvirzīšana uz 1. pensiju līmeni radīs pretēju efektu, uzskata LU rektors Bērziņš.
- "Uzliekot nodokli, mēs sabremzētu ekonomiku," tā Ašeradens par iespēju palielināt PVN.
- No pieprasītajiem papildu 184,8 miljoniem eiro Labklājības ministrija nākošgad iegūs "vairāk nekā 20 miljonus", saka labklājības ministrs Uldis Augulis.
- Ar valsts drošību saistītie prioritārie pasākumi valsts budžetā nākamgad tiks finansēti 289 miljonu eiro apmērā. Visvairāk iegūs valsts drošības dienesti, kiberdrošība, Aizsardzības ministrija un Iekšlietu ministrija.
- "Ņemot vērā pašreizējo finanšu situāciju, mēs atsakāmies no pārējām divām prioritātēm – izglītības un veselības aprūpes," paziņo Ašeradens.
- Ar banku virspeļņas nodokli nedrīkstētu sodīt mazās bankas, uzskata Kazāks.
- Ekonomija vārdos, bet ne darbos, – izdevumus atlīdzībām plāno audzēt par 100 miljoniem.
- Jāceļ akcīzes likmes un PVN, bet nedrīkst aiztikt 2. pensiju līmeni: eksperti par to, ko vajadzētu darīt ar nākamā gada budžetu.
