Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

«1.aprīlis ir kaut kāds kosmoss», «varam zaudēt profesionāļus» – uzņēmēji par valdības gausumu ierobežojumu pārskatīšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijai jāmācās no Lietuvas un Igaunijas, kā pašreizējos apstākļos organizēt uzņēmējdarbību, bet kavēšanās ar koronavīrusa ierobežojumu atcelšanu var radīt negatīvas sekas ilgtermiņā, tā, vērtējot valdības darbu, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un koncertaģentūras "L Tips Agency" vadītājs Gints Putniņš. "Ir lietas, ko var izdarīt šodien un rīt, nav jāgaida ne 1. marts, ne, pasarg(i) Dievs, 1. aprīlis, kas “šķiet jau kaut kāds kosmoss”, sacīja Menģelsone.    

Tūrisma un viesmīlības nozari Latvijā negatīvi ietekmē prasība atzīt tikai Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinātās vakcīnas, kamēr Igaunija vadās no Pasaules Veselības organizācijas nostādnēm, kas ir plašākas, līdz ar to tūrisma jomā viņu rādītāji nekrītas, diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Tādēļ viena no LDDK Tūrisma krīzes komitejas prasībām ir atcelt šādu prasību.

Arī jautājums par noteiktu kvadrātmetru skaitu uz vienu apmeklētāju veikalos nebūtu jārisina mēnešiem ilgi, jo nozares un tajās nodarbinātie ir izdarījuši visu, ko vien valdība prasīja, piemēram, vakcinācijas aptvere nodarbināto vidū ir 96%. Līga Menģelsone uzsvēra, ka “noguruma procents ir ļoti, ļoti augsts”. Daudzie ierobežojumi ir burtiski caurauduši uzņēmējdarbību.

To, ka no Lietuvas un Igaunijas ļoti atšķirīgie un daudz bargākie ierobežojumi smacē uzņēmējdarbību, diskusijā “Kas notiek Latvijā?” atzina arī koncertaģentūras “L Tips Agency” vadītājs Gints Putniņš. Turklāt viņš uzsvēra, ka šādai nesaprātīgai valdības politikai var būt ilgtermiņa sekas.

Ja Lietuvā būtisku šķēršļu pasākumu organizēšanai nav jau kopš pagājušā gada rudens, bet Igaunijā jau visai drīz arī pēdējie ierobežojumi var tikt atcelti, tad Latvijā koncertu apmeklētāji jau pamazām pierod, ka mūsu valstī nekas nenotiek un jābrauc atpūsties uz citām zemēm.

 

Pasākumu organizēšanas nozare Latvijā ar pašreizējām epidemioloģiskajām prasībām strādā visus šos pēdējos gadus visās koncertu norises vietās, taču viena lieta ir pasākumus noorganizēt, bet otra – kā cilvēki uz tiem pērk ieejas biļetes.

“Es domāju, ar katru mēnesi, kad mēs velkam laiku un nedodam cilvēkiem skaidru signālu, ka nebūs ierobežojumu, mēs attālinām šo laiku, kad cilvēki sāks atkal pierast pie tā, ka pasākumi notiek”, norāda Gints Putniņš.  

 

Daudzie ierobežojumi ir noveduši pie tā, ka pasākumus Latvijā nav rentabli rīkot un tiem nav ekonomiskā pamatojuma. Ja arī Igaunija sekos Lietuvas pēdās, mūsu nozare iepaliks arvien vairāk un vairāk. Pēc Ginta Putniņa teiktā, mēs esam vienu soli no tā, kad Latvijā vairs nebūs lielkoncertiem vajadzīgā tehniskā aprīkojuma – skaņas, gaismas un skatuves iekārtu.

Ļoti daudzi darbinieki šajos gados ir aizbraukuši prom no Latvijas strādāt citur, jo ir augstas raudzes profesionāļi. Eiropā citām valstīm strauji atceļot šos ierobežojumus, mēs varam zaudēt nozares profesionāļus, kuri ir radušies gandrīz vai desmitgadēs.

KONTEKSTS:

Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdzās citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.

Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.

Valdība 8. februārī jau lēma atvieglot ierobežojumus skolās, kur nodarbinātie un audzēkņi pēc saskarsmes ar Covid-19 inficēto drīkst nedoties karantīnā, bet par plašākiem atvieglojumiem sabiedrībai politiķi plāno lemt tuvākajās valdības sēdēs. 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") rosina valdību veidojošām partijām vienoties par Covid-19 drošības pasākumu mazināšanas plānu, kas īstenojams pakāpeniski trīs soļos, noslēgumā – no 1. aprīļa – paredzot iespēju atcelt visus ierobežojumus.

Savukārt 15. februārī vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku beidzas Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš, tāpēc prezidents aicinājis derīguma termiņu pārcelt līdz 1. martam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti