Diskusijā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus un Latvijas Bankas ilgtspējas vadītājs un padomes padomnieks Edvards Kušners.
Diskusijā nozīmīgākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:
- Produktivitātes palielināšana mežsaimniecībā un efektīvāka zemes izmantošana – tādus Normunds Strūve redz galvenos virzienus, uz kuriem jāvirzās nākamo 20 - 30 gadu laikā.
- Klimata un enerģētikas ministrija Latvijas Bankai neļauj iepazīties ar oglekļa aprēķinu modeli, uz kuru bāzēti visi Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi.
- "Lauksaimniecības zeme emitē nosacīti 10 vienības. Tikko iestādām koka stādiņu, algoritms saka, ka emitējam 2-3 reizes mazāk. Bet dabā tā nenotiek!" Tā par emisiju algoritmu un aprēķinu dīvainībām stāsta Kristaps Klauss.
- Viesturs Ķerus norāda, ka oglekļa piesaiste Latvijā samazinājusies, jo pieauguši ciršanas apjomi. Tas būtu jālabo, taču tā vietā uzbūvēti plāni, kuri ir dabai kaitīgi un neļaus sasniegt klimata mērķus.
- Latvijas zinātniekiem nav kompetences, lai uzbūvētu savus klimata algoritmus un metodiku, tāpēc mūsu vietā to dara ārvalstu pētnieki, uzskata Jānis Irbe. Tāpēc esot grūti pierādīt Latvijai raksturīgo situāciju un problemātiku.
- "Neesam spējuši noprognozēt pat aktuālā gada situāciju," par ZIZIMM sektora radītajām emisijām un algoritmu kļūdām runā Viesturs Ķerus.
- Kristaps Klauss nesaprot, kāpēc Latvijai "jānolaiž lejā" tautsaimniecība, lai sasniegtu klimata mērķus, kuri nespēs apstādināt klimata pārmaiņas. Viņaprāt, būtu jāstrādā pie tā, kā pielāgoties klimata pārmaiņām.
- Zemes intensīva izmantošana vajadzīga reģionu attīstībai, taču tas palielina emisijas. Edvards Kušners uzdod jautājumu, vai šī prakse ir gana ilgtspējīga.
- Guntis Gūtmanis apsūdz ornitologus mežu izciršanas veicināšanā.
- Jaunais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns pasaudzējis lauksaimniecību.
- Eiropas Komisija atzinusi, ka lauksaimniecības sektors arī 2050. gadā emisijas radīs atšķirībā no citām nozarēm, saka Normunds Strūve.
- Lauksaimniecībā iespējams oglekli arī piesaistīt. Klimata plānā par kaņepēm aizmirsts, bet Edvards Kušneris iesaka nopietni apsvērt kaņepju nozares attīstību.
- "Negribu tārpu proteīnu!"
- "Apmežošana ir ļoti slidens jautājums," saka Viesturs Ķerus, norādot, ka ne vienmēr apmežošana ir labākais risinājums, un arī Eiropas Komisijas vadlīnijās ieteikts izvairīties no kūdras purvu apmežošanas.
- Nedrīkstētu apmežot dabiskās pļavas, zemes ar slēgto drenāžu un auglīgās zemes, tā Kristaps Klauss.
- Guntis Gūtmanis iesaka kūdras ieguvi dubultot, bet Viesturs Ķerus uzstāj, ka tā darīt nedrīkst.
- Kūdras nozari Eiropā saredz kā "citu pasauli", kuru tā nesaprot un nesapratīs tā kā Latvijā, uzskata Jānis Irbe.
- Ja lauksaimnieki neies ilgtspējas virzienā, vienā brīdī tos pārsteigs līzinga u.c. maksājumu pieaugums, saka Edvards Kušners. Bankas ilgtspējas virzienā dodas arvien straujāk.
- Viens novads – strādāšanai, cits – dzīvošanai?
- Kādi mājasdarbi jāveic mežsaimniecības un lauksaimniecības sektoriem tuvākajā laikā?
