"Es domāju, ka vairāk par 1 miljardu mēs nevaram aizņemties," lūgts konkretizēt, par cik lielu aizņēmumu "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas izmaksām ir runa, atzina valdības vadītājas padomnieks.
Diskusijas par valsts garantēta aizņēmuma izmantošanu "Rail Baltica" būvniecības turpmākai finansēšanai izvērtušās šā gada 24. septembrī notikušajā "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskajā komitejā, kur apspriesta projekta finansēšanas stratēģija.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aplēsēm patlaban pirmās kārtas īstenošanai trūkst aptuveni 4 miljardu eiro. To trešdien notikušajā raidījumā apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"): "Tas ir starp trīs un četriem [miljardiem] – atkarībā no konkrētā scenārija."
Līdz šim "Rail Baltica" piešķirtais Eiropas Savienības finansējums kopā ar nacionālo līdzfinansējumu nedaudz pārsniedz 1,4 miljardus eiro. Vēl nepilnus 340 miljonus eiro Satiksmes ministrija piedāvājusi pārdalīt no citiem ES fondu līdzekļiem. Taču jau tagad skaidrs, ka 2026.–2028. gadā ar pieejamo naudu būvniecības turpināšanai, visticamāk, nebūs gana.
"Mums ir 1,4 miljardi jau šobrīd, iespējams, tikpat, tātad 2,8 kopā būtu Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Plus mums vēl ir pusmiljards, ko mēs tagad Eiropas fondu pārdales veicam. Tad atlikušais apmēram 1 miljards ir tas, ko mums vajadzēs [iegūt] vai caur vienu, vai caur citu aizņemšanās iespēju," trešdien atzina Dālderis.
Viņš raidījuma "Kas notiek Latvijā?" ēterā lēsa, ka ar patlaban pieejamo naudu varētu pietikt dzelzceļa līnijas izbūvei posmā apmēram līdz Misai, bet nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvija vismaz teorētiski varētu cerēt uz finansējumu dzelzceļa posmam līdz Vangažiem. Savukārt aizņēmums varētu tikt izmantots, lai finansētu būvdarbus posmā no Vangažiem līdz Igaunijas robežai.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka "Rail Baltica" Latvijas nodokļu maksātājiem jau pirmajā kārtā izmaksās par miljardu eiro vairāk, nekā tas apgalvots līdz šim, kad politiķu publiskajā retorikā allaž uzsvērts, ka 85% no dzelzceļa izmaksām segs Eiropas Savienība, Dālderis atbildēja: "Mums ir jāapzinās, ka mums ir jānes arī sava daļa šajā projektā, mēs nevaram cerēt, ka visi Eiropas Savienības nodokļu maksātāji par mums to maksās."
Satiksmes ministrijas piedāvāto "Rail Baltica" projekta īstenošanas scenāriju valdība varētu izskatīt nākamnedēļ. Tas paredz projekta pirmajā kārtā, kas būtu jāīsteno līdz 2030. gadam, būvēt tikai vienas sliedes, pabeigt būvdarbus "Rail Baltica" starptautiskajās stacijās Rīgā, izbūvēt pašreizējā platuma dzelzceļa savienojumu starp Imantu un staciju lidostā "Rīga", uzbūvēt Eiropas platuma dzelzceļu līdz vienai no divām starptautiskajām stacijām Rīgā, kā arī četras reģionālās stacijas.
