Kas notiek ar ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm un mangāna rūdas tranzītu?

Zanda Kalniņa-Lukaševica, Armands Krauze, Ģirts Dubkēvičs, Edvards Smiltēns, Jānis Taukačs, Jānis Endziņš, Rinalds Pļavnieks, Jānis Kasalis

Jānis Domburs 20.marts, trešdiena 21:15

14.Saeimu gaidot – Latvijas Krievu savienība par 9.maiju un kara izbeigšanu, nedodot ukraiņiem ieročus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Krievu savienība (LKS) iestājas pret sankciju noteikšanu Krievijai un pret Ukrainas apbruņošanu, jo nevienu konfliktu un karu šādā veidā vēl nav izdevies izbeigt, savukārt 9. maijā tā saskata tikai uzvaru pār fašismu, neiedziļinoties Latvijas vēstures kontekstā un paužot neizpratni par mēģinājumiem uz šo datumu raudzīties citādi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada 24.februārī, to diskusiju raidījumā “Kas notiek Latvijā?” pauda LKS pārstāvji – Rīgas domniece Inna Djeri un partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Latvijas Krievu savienības pārstāves Tatjanas Ždanokas balsojums Eiropas Parlamentā 2. martā pret rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, esot apliecinājums tam, ka mūsu sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi attiecībā uz karu Ukrainā, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. Uz jautājumu, kādu iespaidu par Latviju šāds balsojums varēja radīt citur Eiropā, ņemot vērā, ka daudzās valstīs pret rezolūciju vispār nebija nevienas balss, Rīgas domes deputāte no LKS Inna Djeri atbildēja, ka viena no būtiskajām lietām esot veselas trīs reizes šajā rezolūcijā paustā apņemšanās atbalstīt Ukrainu ar ieročiem, ko arī viņa neatbalstot, jo palīdzēt ukraiņiem var arī citā veidā, savukārt ar ieroču piegādēm nevienu konfliktu līdz šim vēl nav izdevies atrisināt. “Mēs esam miermīlīga pacifistu partija, mēs esam kategoriski pret ieroču piegādāšanu,” sacīja Inna Djeri.

Arī LKS Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors un Miroslavs Mitrofanovs norādīja, ka ieroču piegādes nav palīdzējušas apturēt karu. Lūgts komentēt savu sociālajos tīklos savulaik veikto ierakstu, kurā Pagors kā vienu no risinājumiem minēja Ukrainas padošanos Krievijai, Jelgavas domnieks atzina, ka viņa teiktais esot izrauts no kopējā konteksta, jo šāda iespēja pastāv tikai teorētiski. “Uz doto brīdi jebkurai tautai ir jāaizsargā savas intereses, jebkurai tautai ir jācīnās par savu neatkarību tā, kā to patlaban dara ukraiņi”. Andrejs Pagors atklāja, ka Ukrainā viņam dzīvo radi, tādēļ informāciju par tur notiekošo viņš saņemot nepastarpinātā veidā. 

Komentējot ziedu nolikšanu 9. maijā pie Uzvaras parkā esošā pieminekļa Pārdaugavā, Latvijas Krievu savienības pārstāvji pauda neizpratni, kādēļ gan tā tiekot saistīta ar Ukrainā notiekošo. Neatkarīgi no tā, kas notika 24. februārī, fakts par Latvijas atbrīvošanu no vācu fašisma nemainās un citiem vēstures notikumiem vai norisēm ar to neesot nekāda sakara. Savukārt, runājot par epizodi, kad 2013. gada 9. maijā Jeļena Osipova pie savas mājas Liepājā bija izkārusi PSRS karogu, Latvijas Krievu savienības pārstāve atzina, ka toreiz tas bija protests pret topošo likumu, kas paredzēja aizliegt PSRS simboliku.

Pēc Valsts drošības dienesta brīdinājuma neizplatīt nepārbaudītu informāciju, Latvijas Krievu savienība ir veikusi pārrunas ar saviem biedriem, un dažiem no viņiem darbība partijā uz kādu laiku ir apturēta, turklāt atsevišķu partijas biedru sociālajos tīklos pausto nevarot uzskatīt par visas partijas nostāju, tā nesenos notikumus skaidroja LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs. “Mēs organizējam diskusijas, kuras ir slēgtas un kurās nevar piedalīties provokatori”. Viltus ziņas par ukraiņiem Latvijā LKS biedri paši neesot rakstījuši, taču atsevišķos gadījumos ar tām dalījušies, ko partijas vadība pēc tam lūgusi nedarīt. Raidījuma dalībnieki norādīja, ka “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” citētā Jevgēņija Osipova frāze – “Mēģinājums pārvietot pieminekli kaut par milimetru būs līdzvērtīgs kara pieteikumam, kurā mēs gūstekņus neņemsim”, esot pirms 15 gadiem kādā diskusijā Latvijas Kara muzejā pausta un pievilkt to klāt mūsdienām nebija īsti korekti. Tomēr Miroslavs Mitrofanovs un Jeļena Osipova pauda atšķirīgu vērtējumu intonācijai, kādā tā izteikta – Mitrofanovs sacīja, ka tā bija domāta kā joks, bet Osipova kundze bija pretējās domās.

Latvijas Krievu savienība neatbalsta skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, jo saredz tur vairākas problēmas – kādēļ gan 7 gadus vecam bērnam jāprot latviešu valoda, ja ar valsti šajā viņa dzīves posmā tik un tā komunicē vecāki, turklāt lasīt bioloģijas mācību grāmatu pirmajā klasē latviešu valodā krievu bērniem varētu būt par grūtu un no tā neviens neko neiegūst, šādu pārliecību diskusijā “Kas notiek Latvijā” pauda Rīgas domes deputāte no LKS  Inna Djeri. Viņa uzskata, ka piecpadsmit vai sešpadsmit gadu vecumā visi krievu bērni tik un tā būs pietiekami labi apguvuši latviešu valodu un steigai nav nekāda pamata. Inna Djeri neredzot jēgu mākslīgos centienos radīt skolā latvisku vidi, kad tiem pašiem skolotājiem, kas ar krievu bērniem strādā patlaban, pēkšņi būtu jāsāk ar viņiem runāt latviešu valodā. Tikmēr Olaines novada domes deputāts Andris Vurčs kā piemēru minēja savu pilsētu, kurā daudzu bērnu vecāki nespēj veltīt savām atvasēm pietiekami daudz laika un arī neprot latviešu valodu, savukārt, bērniem pārejot uz mācībām latviešu valodā, vecāku iespējas mācībās viņus atbalstīt kļūtu vēl mazākas. Līdz ar to izglītības kvalitāte no tā tikai ciestu. Andris Vurčs pauda pārliecību, ka šī problēma izzudīs pati no sevis pēc vienas vai divām paaudzēm.

Pilnu raidījuma ierakstu varat noskatīties šeit, savukārt citus cikla ietvaros notikušos raidījumus – šeit.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti