Izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ir spēkā arī tagad, sāka tapt aizvadītās desmitgades beigās. Jānis Citskovskis 25. septembra raidījumā aprakstīja, ka par paraugu ņemts Igaunijas modelis. Taču, ņemot vērā, ka "Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam bija uzskats", augstāko amatpersonu algu līmenis paaugstināts, neīstenojot sākotnējo piedāvājumu, ka valsts pārvaldē algas Latvijā atšķirsies no Igaunijas proporcionāli ekonomikas atpalicības un vidējo algu atšķirībai.
Uzdeva Valsts kancelejai likumprojektā virzīt tālāk pirmo variantu
Latvijā ir piecas augstākās amatpersonas, kuru mēnešalgas ir vienādas un tiek indeksētas atbilstoši vienotai formulai, atbilstoši inflācijai un darba samaksas pieaugumam valstī – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, kā arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Igaunijā ir līdzīgs princips, ietverot prezidentu, parlamenta un valdības, kā arī Augstākās tiesas vadītāju, savukārt indeksācijas formulā pār inflāciju dominē valsts iekasēto sociālo iemaksu apjoms.
Lūgts sīkāk paskaidrot, kā tieši izpaudās toreizējā valdības vadītāja ietekme, Citskovskis "KNL?" sniedza šādu aprakstu: "Valsts kanceleja 2019. gadā, gatavojot atlīdzības likumu, izstrādāja divus variantus augstāko amatpersonu algu sistēmai, ņemot vērā Igaunijas modeli. Pirmais variants paredzēja vienādot visu piecu Latvijas augstāko amatpersonu mēnešalgas, nosakot tās esošās augstākās algas līmenī, un kas paredzētu ļoti būtisku algu kāpumu augstākajām politiskajām amatpersonām, līdz ar to faktiski sasniedzot Igaunijas valsts augstāko amatpersonu atlīdzības līmeni. Otrais variants paredzēja noteikt algu attiecību pret vidējo algu tautsaimniecībā, kā rezultātā augstāko amatpersonu algas būtu 77% no attiecīgo Igaunijas amatpersonu algas. Šis variants daļai Latvijas augstāko amatpersonu paredzētu algu iesaldēšanu uz vienu vai diviem gadiem, bet daļai nelielu algu pieaugumu. Notika vairākas sarunas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojā, kur piedalījās vairāki Valsts kancelejas un biroja darbinieki, un šajās sarunās Kariņš uzdeva Valsts kancelejai likumprojektā virzīt tālāk pirmo variantu."
Klikšķināt, lai palielinātu:
Jāatgādina, ka 2019. gadā Latvijā Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga bija 6063 eiro, kamēr citām augstākajām amatpersonām – mazāk. Igaunijas četru augstāko amatpersonu alga togad sasniedza 6168,31 eiro. 2023. gadā, kad stājās spēkā izmaiņas atlīdzības sistēmā Latvijā, augstāko amatpersonu alga tika noteikta 7962 eiro, kamēr Igaunijā tā bija 8303 eiro. Tātad – nepilni pieci procenti vairāk. Atšķirībā no Latvijas kaimiņvalstī indeksācija notiek nevis no janvāra, bet no aprīļa.
Uzdeva Valsts kancelejai veikt izmaiņas projektā
Starp tiesību aktu projektiem vēl atrodams 2020. gada sākumā publicētais Valsts kancelejas sagatavotais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likuma projekts. Tajā iepriekšminētajām piecām amatpersonu algu bija paredzēts noteikt, reizinot bāzes summu ar koeficientu 7, un tāds arī vēlāk tika pieņemts. Tikmēr dažām citām izpildvaras un lēmējvaras amatpersonām koeficienti, salīdzinot ar projektu, mainījās. Tie bija gan Ministru prezidenta un ministriju parlamentārie sekretāri, gan Saeimas deputāti, komisiju, frakciju priekšsēdētāji un dažādu citu parlamentā amatus ieņemoši politiķi.
Jautāts par šīm izmaiņām, Citskovskis saistībā ar Saeimas amatu ieņēmēju koeficientiem atzīst – tas bijis kompromisa rezultāts sarunām ar Saeimu, kurās viņš nav piedalījies. Savukārt attiecībā uz diviem citiem koeficientiem bijušajam ierēdnim ir šāds skaidrojums: "Pēc likumprojekta izstrādes tā saskaņošanu politiskajā līmenī ar Saeimā pārstāvēto politisko spēku frakcijām 2021. gadā veica Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pēc šīm sarunām viņa deva uzdevumu Valsts kancelejai veikt izmaiņas projektā, palielinot divus mēnešalgu koeficientus – Saeimas deputātiem no 3,2 uz 3,5, bet Ministru prezidenta un ministriju parlamentārajiem sekretāriem no 4,68 uz 5,5. Šis uzdevums tika dots mutiski mūsu sarunā divatā."
Šādi koeficienti ir iekļauti arī likumā, kas vēlāk stājās spēkā. Pateicoties tam, parlamentāro sekretāru mēnešalga 2023. gadā pieauga par teju divarpus tūkstošiem – no 3841 eiro līdz 6256 eiro mēnesī.
Salīdzinot ar Igauniju, jāatzīmē, ka tur nav parlamentāro sekretāru, līdz ar to šādam postenim nav salīdzinājuma. Gan "ierindas" deputātu, gan parlamentā amatus ieņemošu politiķu algas Igaunijā ir lielākas, taču atšķirības ir dažādas – Latvijā tās ir par sliktu deputātiem, kam nav amatu parlamentā.
Kariņš neatbild neko, Siliņa un Patmalnieks nedz apstiprina, nedz noliedz
"KNL?" jautāja gan Kariņam, gan Siliņai, gan Jānim Patmalniekam, kurš savulaik bija premjera biroja vadītājs, par to, kā notika atalgojuma sistēmas veidošana un kas viņiem sakāms par bijušā Valsts kancelejas vadītāja teikto. Kariņš uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja vispār. Abi pārējie politiķi sniedza vispārīgas atbildes, neapstiprinot, taču arī tiešā tekstā nenoliedzot Citskovska teikto.
Siliņa ar preses pārstāves Edītes Matusevičas starpniecību atbildēja: "Valsts kanceleja tās direktora Citskovska kunga vadībā izstrādāja valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas reformas piedāvājumu apstiprināšanai Saeimā. Valsts kancelejas izstrādātos likuma grozījumus divos lasījumos pēc diskusijām atbildīgajās komisijās pieņēma Saeima."
Arī Patmalnieks rakstiski atbildēja, ka viņam nav informācijas, ko sniegt par šo tēmu. "Varu tikai norādīt, ka Jānis Citskovskis sagatavoja šo reformu un virzīja to, tādā veidā arī uzņemoties atbildību par tās saturu," rakstīja Patmalnieks.
Deputātu algas no igauņiem atpaliek pamatīgi, bet ministriem algas lielākas
Ekonomika un vidējā darba samaksa Igaunijā pēdējos gados nemainīgi ir krietni lielāka nekā Latvijā. Pēc "Eurostat" datiem iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju Latvijas un Igaunijas atšķirība 2021. gadā pārsniedza pat 25%, pērn tā samazinājās, bet arvien saglabājās nepilni 15%. Līdzīgi ar atalgojumu – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā 2021. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 1277 eiro, aizpērn – 1373 eiro, bet pērn 1537 eiro. Tikmēr Igaunijā 2021. gadā tā bija jau 1548 eiro, 2022. gadā – 1685 eiro, pērn – 1832 eiro. Tātad – arī šajā rādītājā Latvija atpaliek no Igaunijas par vairāk nekā 16%. Tai pašā laikā augstāko amatpersonu algas lielākoties tik daudz neatpaliek, vēl jo vairāk – dažās pozīcijās algas Latvijā ir pat lielākas.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Klikšķināt, lai palielinātu:
Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Geila Heinma "KNL?" paskaidroja, ka līdzšinējā sistēma šogad koriģēta un no šī gada 1. aprīļa līdz 2028. gada 31. martam atsevišķām amatpersonām indeksācijas koeficents ir uz pusi mazāks, līdz ar to viņiem arī algas kāpums samazinās. Jāatgādina, ka aizpērn uz trim gadiem arī Latvijā ierobežoja vēlēto un Saeimas iecelto amatpersonu algu pieaugumu līdz 6% gadā. Igaunijas likumā lasāms, ka no augstākajām amatpersonām samazinājums attiecas uz Ministru prezidentu un ministriem, kā arī uz Augstākās tiesas un citu līmeņa tiesu tiesnešiem, ģenerālprokuroru, valsts sekretāru un vēl diviem amatiem.
Šobrīd augstākā algu likme ir 9199,92 eiro – tā ir Igaunijas Valsts prezidenta alga, kas pieaugusi pilnā apjomā. Latvijas Valsts prezidenta alga šogad ir 8440 eiro – tātad atpalicība pārsniedz 8%. Jāpiebilst, ka prezidentiem pienākas arī reprezentācijas izdevumi 20% apmērā no mēnešalgas. Līdzīgas summas ir Saeimas priekšsēdētājam un Rīgikogu jeb Igaunijas parlamenta priekšsēdētājam.
Valdības līmenī aina ir citāda. Igaunijas valdības vadītāja alga līdz šī gada 1. aprīlim bija 8303 eiro, tagad tā palielināta līdz 8759,05 eiro. Latvijā premjeres alga, kas arvien ir vienlīdzīga ar prezidentu un Saeimas spīkeri, no šīs summas atpaliek vien mazāk par 4%. Savukārt Latvijas ministru alga ir par dažiem desmitiem eiro vairāk nekā kolēģiem Igaunijā. Abās valstīs ministri saņem arī 20% no algas reprezentācijas izdevumiem.
Pavisam citāds ir parlamentu deputātu pamatalgu salīdzinājums – Latvijā Saeimā deputāti ar algu 4220 eiro no Igaunijas kolēģiem atpaliek par 1759 eiro mēnesī jeb par gandrīz 30%. Parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem, kam ir citi koeficienti, algu atšķirības ir mazākas – kopš 1. aprīļa Igaunijā viņi saņem 7819,93 eiro, Latvijā šogad frakcijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētājs saņem 6631 eiro jeb aptuveni 15% mazāk.
Kā zināms, Latvijas valsts budžeta projektā 2025. gadam paredzēts algu palielinājums visām augšminētajām amatpersonām par 2,6%. Ierindas deputātiem, kā arī komisiju vai frakciju vadītājiem tas nozīmētu atšķirības samazinājumu par dažiem procentiem. Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētājas atpalicību no Igaunijas kolēģiem tas mazinātu līdz mazāk nekā 6%. Savukārt valdības vadītājas atpalicība samazinātos līdz 100 eiro, bet ministri saņemtu jau par 225 eiro mēnesī vairāk nekā ministri Igaunijā. Vai un kādas būtu atšķirības pēc 1. aprīļa, kad Igaunijā paredzēta nākamā amatpersonu algu indeksācija, šobrīd droši prognozēt nevar. Tikmēr Saeimā, kā zināms, izskatīšanā ir Valsts prezidenta rosinājums iesaldēt algas valsts kapitālsabiedrību vadībai, bet ne augstākajām valsts amatpersonām. Atšķirībā no Igaunijas, uz ilgāku termiņu – uz vairākiem gadiem – plānu par politiķu atalgojumu pieauguma ierobežojumiem Latvijā nav.
