Kas noticis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pilnvaru pirmajā gadā un kam jānotiek turpmāk?

Edgars Rinkēvičs

Jānis Domburs 19.jūnijs, trešdiena 21:15

«Rail Baltica» pirmajai kārtai Latvijā trūkst vismaz piecu miljardu, Briškens: EP deputātiem, Dombrovskim, valdībai «jācīnās»

No "Rail Baltica" Latvijas posma pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamajiem aptuveni 6,4 miljardiem eiro Latvijai no Eiropas Savienības "Connecting Europe facitity" (CEF) finansējuma piešķirti aptuveni 745 miljoni eiro. Pieskaitot šai summai Latvijas līdzfinansējumu un šā gada sākumā apstiprināto militārās mobilitātes finansējumu vairāk nekā 55 miljonu eiro apmērā, kopumā projekta īstenošanai pieejamais naudas apjoms ir nepilns miljards eiro. No tiem 315 miljoni eiro jau iztērēti līdz šā gada sākumam, bet īstas skaidrības, kur ņemt pārējos naudu – aptuveni 5,4 miljardus eiro –, šobrīd nav.

"Rail Baltica" ieviesēju, "Eiropas Dzelzceļa līnijas" vadītājs Ēriks Diļevs trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā uzsvēra – CAF desmitajā kārtā Baltijas valstis pretendē uz aptuveni divus miljardus eiro lielu finansējumu "Rail Baltica" ieviešanai.

Eiropas Komisijai iesniegtajā pieteikumā nav iekļauts finansējums "Rail Baltica" posmam no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Upeslejām. "Ir iekļauts Daugavas tilts, tālāk viss dienvidu savienojums," klāstīja Diļevs.

Jautāts, kādēļ tagad Baltijas valstis pretendē uz ES finansējumu, kura apjoms ievērojami pārsniedz visās iepriekšējās CEF kārtās saņemto, Diļevs skaidroja – tas tādēļ, ka tieši tagad visās trīs Baltijas valstīs sākta aktīva "Rail Baltica" būvniecība.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"), jautāts par to, cik lielu daļu no projekta pirmās kārtas īstenošanai, tostarp "Rail Baltica" Rīgas savienojuma izbūvei, nepieciešamās naudas Latvija plāno saņemt no ES, uzsvēra, ka par to būs jācīnās "pilnīgi visiem".

"Gan mūsu jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, mūsu topošajam Eiropas Savienības komisāram, ko mēs tikko valdībā vakar apstiprinājām, visiem mūsu ministriem, tajā skaitā satiksmes ministram, premjerministrei ir jācīnās," klāstīja Briškens.

Tikmēr Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, kas līdz nesenam laikam strādāja "RB Rail", uzsvēra, ka šobrīd ir grūti prognozēt, cik lielus līdzekļus Latvija varētu iegūt "Rail Baltica" projekta iedzīvināšanai nākamajos ES līdzekļu "uzsaukumos".

"Mums priekšā ir nākamais ES budžeta plānošanas periods, par kuru šobrīd nav nekādas skaidrības," viņa teica.

Rīgas Centrālās stacijas būvnieku, pilnsabiedrības "BERERIX" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš diskusijā pieļāva, ka Latvijas valstij jābeidz lolot ilūzijas, ka "kaut kāda Eiropas Komisija mistiski atnesīs un uzdāvinās mums vēl pāris miljardus".

"Tā ir ilūzija. Tā nekas nenotiek nevienā Eiropas Savienības valstī, nevienā projektā. Ir jāsadzīvo ar zināmu nenoteiktību, jāvar adaptēties tām naudām, kas ir pieejamas," teica Āboltiņš-Āboliņš.

Satiksmes ministrs Briškens gan ir apņēmības pilns meklēt iespējas naudu "Rail Baltica" piesaistīt arī publiskās-privātās partnerības ietvaros vai radot kādas īpašas valsts garantiju programmas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti