"Nē, nebija," tā uz Jāņa Dombura jautājumu, vai 7. septembra rītā – laika posmā pirms drona ielidošanas Latvijas teritorijā un drona nogāšanās Gaigalavas pagastā – aizsardzības resora amatpersonu vidū cirkulējis jautājums par vietējo iedzīvotāju un pašvaldību apziņošanu. Kalniņš skaidroja, ka tobrīd NBS nodarbojušies ar gaisa kuģa atpazīšanu un monitorēšanu.
"Mēs skatījāmies uz šo gaisa objektu kā nepieciešamo, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai."
Vairāku Latgales novadu vadītāji norādīja, ka viņus neviens no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sestdienas laikā tā arī nav informējis par nokritušo dronu. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs ("Latvijas Zemnieku savienība") Gunārs Upenieks norādīja, ka Krāslava no Baltkrievijas robežas atrodas 4,5 km attālumā. Viņš piesauca Ukrainas piemēru, kam ir izveidota apziņošanas sistēma. Tādai būtu jābūt arī Latvijā. "Runājām ar kolēģiem, ka šodien palaimējās." Savukārt Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs informāciju par notikušo saņēmis no drošības struktūru amatpersonām privāto sakaru rezultātā.
"Kā novada Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs varu teikt, ka mums trūka operatīvas, nekvalificētas informācijas par to, ka ir noticis šāds incidents. Manuprāt, šāda informācija par dronu un tā iznīcināšanu, arī par vajadzīgajiem piesardzības pasākumiem un to, kam jāpievērš uzmanība, mums bija jāsaņem no atbildīgajām institūcijām sestdienas vakarā – vēlākais stundu, varbūt divas pēc notikušā, nevis nākamās dienas pēcpusdienā no masu medijiem," teica Maksimovs.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība") dzīvo 3,5 km attālumā no Gaigalavas. Viņš "Kas notiek Latvijā?" teica, ka viņu kā iedzīvotāju neviens nav brīdinājis par sestdienas vakarā gaidāmo drona spridzināšanu. NBS komandieris Leonīds Kalniņš sacīja, ka atvainojies par šo notikumu Švarcam, bet ne Upeniekam, jo Upenieks nav sūdzējies par Zemessardzi, kuras 3. Latgales brigādei uzticēta iedzīvotāju apziņošana. Zemessardzei bija jāapziņo iedzīvotāji vismaz 3-5 km rādiusā ap drona nokrišanas vietu. Kalniņš noliedzoši atbildēja par iespēju veikt apziņošanu internetā. "Man liekas, ka drošāk šajā 3-5 km zonā iedzīvotājus apziņot mutiski, verbāli."
Raidījumā tika iztirzāts jautājums arī par to, kāpēc netika pieņemts lēmums dronu notriekt, Kalniņam norādot, ka šobrīd juridiski esam miera stāvoklī un viņa rīcībā neesot bijusi pietiekoši daudz informācijas, lai izlemtu par drona notriekšanu, kaut gan realitātē Latvija šobrīd atrodas hibrīdkarā.
Kalniņš gan uzsvēra, ka viņš būtu nekavējoties pieņēmis lēmumu par drona notriekšanu, ja atbilstoši Nacionālajam drošības likumam un likumam "Par aviāciju" drons būtu apdraudējis likumā minētās situācijas.
Kalniņš sacīja, ka militārā drona virzīšanās pāri vismaz diviem Latvijas novadiem un vairākām apdzīvotām vietām ar piemontētām sprāgstvielām neatbilda viņam deleģētajām funkcijām. "Pēc definīcijas neatbilst," tā teic NBS komandieris.
"Tur likumā ir minēts – specifiskiem militāriem objektiem, objektiem, kuri jāaizsargā, aizsargājamām personām, par kuriem es pieņemu lēmumu nekavējoties. Tā ir mana prioritāte."
Tomēr NBS komandieris sacīja, ka būtu pieņēmis lēmumu par drona notriekšanu, ja izpildītos faktori, kuri norādītu uz apdraudējumu novadu iedzīvotājiem, virs kuru galvām drons lidoja.
Kalniņš gan uzsvēra, ka galvenais ir nevis tas, ka ar sprāgstvielām aprīkots drons bija ielidojis Latvijas teritorijā un nolidoja, iespējams, pat 100 kilometrus, bet gan tas, ka drons bija neatpazīts objekts, kas nozīmē, ka viņš neatbilda tiem nosacījumiem, lai NBS komandieris pieņemtu kardinālus risinājumus. "Tāpēc pieņēmu tādu lēmumu un es par to arī atbildu."
Kalniņš nevēlējās vērtēt drona potenciālo apdraudējumu iedzīvotājiem un tā iespējamo nokrišanu kādā apdzīvotā vietā. "Ko nozīmē uzkrist, neuzkrist? Mēs tagad spekulējam. Mēs nezinājām, bet, ja paskatāmies uz tiem neminētajiem faktoriem, skatāmies kādā vietā un kur viņš lidoja, vai lidoja virs apdzīvotas vietas, piemēram, Rēzeknes, tas viss kopā sanāk, un es personīgi pieņemu lēmumu."