Diskusijā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība), "Latvenergo" Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis, "Gren" biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags, "European Energy Latvia" vadītājs, asociācijas "Saules enerģiju Latvijai" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, Latvijas Vēja asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore, Industriālās elektronikas, elektrotehnikas un enerģētikas institūta vadošā pētniece Laila Zemīte, kā arī biedrības "Zaļā brīvība" valdes loceklis, enerģētikas pārejas eksperts Maksis Apinis.
Diskusijas nozīmīgākās epizodes var noskatīties, spriežot uz saitēm laika līnijā:
- Enerģētikas prioritāte un mugurkauls ir lēta elektrības cena, saka Kaspars Melnis.
- "Stratēģija nepārliecina ceļā uz klimatneitralitāti," uzskata Maksis Apinis, kurš neizprot, kāpēc pat optimistiskā scenārijā 2050. gadā vieta ir paredzēta dabasgāzei.
- Vai dabasgāzi aizvietosim ar biometānu? Cik daudz un par kādu cenu?
- "Latvenergo" termoelektrostacijām līgums ar valsti ir līdz 2028. gadam, bet TEC "zaļināšanu" plānots pabeigt līdz 2040. gadam.
- Jānotiek visas tautsaimniecības elektrifikācijai, norāda Alnis Bāliņš. Lai runātu par ūdeņraža tehnoloģijām, vispirms nepieciešama elektrība.
- "Latvijas vēja parki" līdz 2030. gadam cer Latvijā izbūvēt līdz 130 vēja turbīnām ar kopējo jaudu 800 MW.
- Gatis Galviņš uzsver, ka "Latvijas vēja parki" bez konkurences savāc vēja "pīrāga" lielāko daļu, pārējiem atstājot drumstalas. "Tā nedrīkst valsts uzvesties."
- Konkurences kropļošana nav lielākā nozares problēma, uzskata Kaspars Melnis.
- "Ļaujiet privātajiem strādāt."
- Šobrīd nav jādomā par to, kurš un cik daudz būvēs. Ir vienkārši jāsāk būvēt, saka Laila Zemīte.
- Šobrīd daudz lētāk ir attīstīt sauszemes projektus, nevis atkrastes vēja parkus. "Kāpēc jālien jūrā?" jautā Alnis Bāliņš.
- Lai atkritumi nenonāktu poligonos un tiktu kvalitatīvi pārstrādāti, vajag būvēt atkritumu reģenerācijas stacijas, saka Andris Vanags, bet atkritumu dedzināšanai nepiekrīt Maksis Apinis.
- Melnis uzsver, ka Latvijā nevarēs būt abi divi ieplānotie atkritumu dedzināšanas projekti, jo atkritumu resurss Latvijā diviem projektiem ir nepietiekošs.
- "Dipadu-dapadu" lēmumi enerģētikā. Alnis Bāliņš uzskata, ka trūkst enerģētiskās vīzijas.
- "Latvenergo" ir piedāvāts Igaunijā piedalīties kā akcionāram kodolenerģijas projektā, taču sīkākas detaļas Kristaps Ločmelis neatklāj.
- Saule un vējš kopā ar akumulācijas tehnoloģijām cenu ziņā ir konkurētspējīgāks veidojums par kodolenerģiju, uzskata Maksis Apinis, piebilstot, ka nedrīkst aizmirst par pasaulē aktuālo kodolatkritumu problēmu.
- Kristaps Ločmelis iemet akmeni "Augstsprieguma tīkls" dārziņā, norādot, ka jau divus gadus nav izdoti tehniskie noteikumi gataviem vēja projektiem, lai viņus varētu pieslēgt pie tīkla. Kaspars Melnis gan norāda, ka uzņēmums nevar iedot vairāk jaudu kā pieejams.
