Kas notiek sporta politikā, finansēs un Latvijas Olimpiskajā komitejā?

Anda Čakša, Juris Zīvarts, Jānis Buks, Raimonds Lazdiņš, Aivars Platonovs, Artūrs Liepa, Dainis Caune, Raimonds Rudzāts

Jānis Domburs 17.aprīlis, trešdiena 21:15

Valsts prioritāte, raganu medības, odu bars – kas notiks ar pieminekļiem un ielu pārdēvēšanu Rīgā un Daugavpilī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdz ar Rīgas domes Pieminekļu padome pagājušās nedēļas lēmumu par sešu galvaspilsētā esošu pieminekļu vai piemiņas zīmju demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu no jauna uzvirmojušas diskusijas par šī vēstures posma "pēdām" publiskajā telpā.  Trešdien, 8.martā, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības aicināja šo jautājumu neuztvert pārlieku emocionāli, bet uzsvēra, ka šī politika – jaunu nojaucamo objektu saraksti un ielu pārdēvēšanas, ko apstiprina valdība, – valstij ir jāturpina.

Par Rīgā nojaucamiem vai pārvietojamiem pieminekļiem vēl jālemj domei. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis gan jau paspējis izteikties, ka šis jautājums nav steidzams un prioritāra patlaban ir galvaspilsētas budžeta pieņemšana.  Līdzīgu viedokli, ka šis nav steidzams jautājums, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" pauda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka valsts nedrīkst pašvaldībām uzlikt šādus pienākumus. Latvijas otras lielākās pilsētas dome jau pērn vērsusies Satversmes tiesā, par pamatlikumam neatbilstošu lūdzot atzīt pirmo likumu par pieminekļu demontāžu.

Redzamākie padomju mantojuma izskaušanas iniciatori šobrīd ir biedrība  "Publiskās atmiņas centrs" un tās locekļi.  Biedrības padomes loceklis Didzis Šēnbergs uzsvēra, ka Satversmes ievads paredz pienākumu nosodīt totalitārus režīmus, savukārt demontāžas likums aizliedz publiskajā telpā izstādīt PSRS varas personu objektus. "Un mēs to izpildam," sacīja Šēnbergs.

Rīgas domes deputāts ("Par!"/"Progresīvie") Ivars Drulle, kurš Pieminekļu padomē balsoja pret pieminekļa padomju akadēmiķim Mstislavam Keldišam demontāžu un pret Kronvalda parkā esošā rakstnieka Andreja Upīša pieminekļa pārvietošanu, taču atbalstīja Aleksandra Puškina pieminekļa un Annas Sakses skulptūras pārvietošanu,  biedrību "Publiskās atmiņas centrs" pielīdzināja odiem. "Odiem tikai viena funkcija ir, viņi lido un mēģina izsūkt asinis, (..) jūsu mērķis ir tikai sameklēt pieminekļus, kurus mēs varētu nojaukt," sacīja Drulle, bilstot, ka atbalstīja Puškina un Sakses pieminekļu pārvietošanu, jo tie uzstādīti nelegāli.

Pieminekļu uzstādīšana un noņemšana ir vēstures lietošana, diskusijā sacīja vēstures zinātņu doktore, kolektīvās atmiņas un rituālkomunikācijas pētniece Vita Zelče no Latvijas Universitātes. Viņasprāt, tagad dažubrīd notiek kaut kas līdzīgs raganu vai kolaborantu medībām. Šobrīd valdībai būtu jāstiprina vērtības, kuras tuvina mūs Ukrainai un veido attieksmi pret notiekošo karu tur, norādīja Zelče.

Piemēram, ja mēs uzskatām, ka ar ielu pārsaukšanu un konkrētu pieminekļu demontāžu mēs to darām, sevi stiprinām, tad tas ir pareizs solis. "Tad mūsu ielās parādīsies citi varoņi," sacīja profesore.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis sacīja, ka tas, kas tagad jādara, ir pasakāms vienā vārdā – desovjetizācija.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti