Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums definē naudas balvu kā atlīdzības veidu, paredzot, ka tā kalendāra gada ietvaros nepārsniedz darbiniekam noteiktās mēnešalgas apmēru un tiek piešķirta sakarā ar "amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā".
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ("KNL?"), turpinot pētīt atlīdzības valsts pārvaldē, no Valsts kancelejas saņēma atlīdzības uzskaites sistēmā apkopotos datus par naudas balvām 115 iestādēs – ministrijās un dažādās valsts institūcijās – 2023. gadā un 2024. gada astoņos mēnešos.
Balvas – no dažiem desmitiem līdz pāris tūkstošiem eiro
Valsts kancelejas izsniegtie dati liecina, ka vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros ministrijās, kuru darbinieku skaits būtiski neatšķiras, naudas balvu kopsummas atšķiras desmitiem reižu. Vislielākās summas naudas balvas ir sasniegušas Ārlietu ministrijā un Aizsardzības ministrijā – attiecīgi gandrīz 876,5 tūkstoši un 782,7 tūkstoši eiro. Tikmēr Satiksmes ministrijā un Tieslietu ministrijā – vien 18,1 tūkstoši un nepilni 12,9 tūkstoši eiro.
Rēķinot naudas balvu apjomu pret darbinieku skaitu, ar vidēji vairāk nekā 2100 eiro līderis ir Aizsardzības ministrija, nedaudz atpaliek Iekšlietu ministrija, seko Klimata un enerģētikas ministrija un Zemkopības ministrija. Tikmēr vidējā summa vienam darbiniekam Tieslietu ministrijā – tikai aptuveni 59 eiro.
Kā redzams, naudas balvu jomā ir būtiska nevienlīdzība starp ministrijām, tāpat kā citos aspektos, ko "KNL?" analizēja šajā publikāciju sērijā iepriekš. Tomēr, salīdzinot ar pērn plānoto vidējo atlīdzību, ministriju secība ir atšķirīga.
Sešiem valsts sekretāriem un 21 vietniekam – maksimālā apmērā
Iepriekšējos rakstos "KNL?" jau analizēja atlīdzību nevienlīdzību ministriju valsts sekretāriem un viņu vietniekiem. Naudas balvu aspektā augstākās amatpersonas ir starp dāsnāk apbalvotajām. Tikai dažās ministrijās nevienai no šīm amatpersonām naudas balvas nav maksātas maksimālajā apmērā.
Kultūras ministrija 2023. gadā valsts sekretārei un valsts sekretāres vietniekiem noteica naudas balvas, kas nesasniedza trešdaļu no mēnešalgām un bija robežās no 590 līdz 1189 eiro. Veselības ministrijā naudas balvu 30% apjomā no algas jeb 1635,6 eiro saņēmuši trīs valsts sekretāra vietnieki. Zemkopības ministrijā gan valsts sekretāram, gan vietniekiem naudas balvās izmaksāti 1850 eiro katram, kas ir nepilni 40% no algas. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram, kuram alga bija 6608 eiro, noteikta 3500 eiro liela naudas balva, bet no trīs viņa vietniekiem, kuriem alga ir 5000 eiro, diviem naudas balvā noteikti 3200 eiro, trešajam 3000 eiro.
Vairāk piemēru ir naudas balvām maksimālajā apmērā – algu apjomā. Tādas saņēmuši sešu ministriju valsts sekretāri un 21 valsts sekretāru vietnieks. No valsts sekretāriem maksimumu saņēmuši valsts sekretāri Klimata un enerģētikas, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Aizsardzības, Iekšlietu un Ārlietu ministrijā. Summas, ņemot vērā mēnešalgu atšķirības, gan ir dažādas – no 5986 eiro Finanšu ministrijā un Aizsardzības ministrijā līdz 4190 eiro Ārlietu minstrijā. Starp vietniekiem naudas balvu maksimums svārstās no 5986 eiro Finanšu ministrijā visiem četriem vietniekiem līdz 3816 eiro trim vietniekiem Ārlietu ministrijā. Finanšu ministrijā un Iekšlietu ministrijā maksimālās naudas balvas bijušas visiem četriem valsts sekretāru vietniekiem, Labklājības, Aizsardzības un Ārlietu ministrijā – pa trim.
Budžets tikai vienai ministrijai, pamatojumi katrai citādi
Oktobra otrajā pusē "KNL?" nosūtīja visām ministrijām jautājumus par noteikto naudas balvu pamatojumu, kā arī par to, vai ministrijām šādām balvām ir atsevišķi nodalīts budžets. Zemkopības ministrija neatbildēja vispār. Vienīgi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbildēja, ka tā ik gadu naudas balvām paredzējusi 60 000 eiro, bet papildus izmanto atlīdzības fonda ekonomiju no vakancēm. Pārējās ministrijas atbildēja, ka atsevišķs budžets šai papildu atlīdzībai netiek plānots un tiek izmantoti budžeta gada laikā atbrīvojušies līdzekļi, piemēram, uz vakanču un slimības lapu rēķina. Attiecīgi naudas balvu apjomu drīzāk ietekmē katras ministrijas "maka biezums", nevis pēc vienotiem principiem mērāmi darba rezultāti.
Par naudas balvu pamatojumu ministriju atbildes bija dažādas gan pēc būtības, gan detalizācijas, daudzos gadījumos neradot skaidrību par apbalvošanas sistēmu un par to, kāpēc attiecīgais darbs atbilst ne viena pastāvīgajam atalgojumam, bet arī balvai. Visas atbildes apkopotā failā pievienotas atsevišķi.
Finanšu ministrija norādīja vien to, ka naudas balvas "maksā ar mērķi novērtēt nozīmīgu un būtisku darbinieka personīgo ieguldījumu iestādēs mērķu sasniegšanā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgi naudas balvas apmēri varbūt dažādi."
Veselības ministrija atbildēja, ka balvas maksātas par ieguldījumu "steidzamu un saīsinātu termiņu uzdevumu risināšanā veselības nozares finansējuma kontekstā".
Kultūras ministrija rakstīja, ka naudas balvas maksātas par personisko ieguldījumu, nodrošinot kultūras infrastruktūras projektu attīstības nepārtrauktību, katram balvas saņēmējam minot konkrētas kultūras iestādes. Starp pamatojumiem ir arī latviešu valodas mūžizglītības programmu īstenošana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī medijpratības izglītības programmas izstrāde un ieviešana.
VARAM pamatojums balvas noteikšanai bijis ieguldījums, nodrošinot ministrijas 2022. gada pārskata sagatavošanu, "sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un ministrijas darbības rezultātiem 2022. gadā", kā arī par ieguldījumu ministrijas stratēģisko mērķu sasniegšanā un citiem darbiem.
Tieslietu ministrijā vienai valsts sekretāra vietniecei naudas balva izmaksāta par veikumu Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, organizējot tieslietu ministru neformālo konferenci par atbalstu Ukrainai.
Ārlietu ministrijā amatpersonām naudas balvas maksātas, "ņemot vērā amatpersonu noslodzi un darba intensitāti paaugstinātas spriedzes un pieaugoša ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos, ik dienu strādājot ar jautājumiem, kas skar Latvijas nacionālās drošības interešu aizstāvību, Krievijas agresijas Ukrainā ierobežošanu, sankciju pret Krieviju gatavošanu un pastiprināšanu, izpratnes veicināšanu starptautiski par patiesajiem Krievijas mērķiem un darbībām Ukrainā, starptautiskā atbalsta Ukrainai palielināšanu un citiem ar to saistītiem jautājumiem."
Ekonomikas ministrija minēja četrus paveiktos darbus, kas rezultējušies naudas balvā, tostarp ieguldījumu mājokļu pieejamības risinājumu izstrādē, Latvijas atbalsta sagatavošanā Ukrainai tās atjaunošanas procesos.
Labklājības ministrijā naudas balvu pamats bijis Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbības virzienu izmaiņas, Bērnu mājas pakalpojuma ieviešana, atbalsts bērniem, kuri atrodas alternatīvajā aprūpē un citi.
Izglītības un zinātnes ministrija atbildē aprakstīja katras amatpersonas veikumu, piemēram, valsts sekretāram profesionāli un atbildīgi nodrošinot ministrijas budžeta plānošanas un izpildes procesu, jaunā zinātnes bāzes finansējuma modeļa pilnvērtīgu ieviešanu.
Plaši paveikto aprakstīja arī Iekšlietu ministrija, tostarp, piemēram, valsts sekretāra apbalvošanu saistot ar projektu uzraudzības padomes darba vadību un darbu ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu.
Arī citās iestādēs liela nevienlīdzība. Ar ko beigsies 2024.gads?
Ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku naudas balvas ir neliela daļa no naudas balvu kopējās summas visās iestādēs, par kurām dati ir Valsts kancelejai, – pērn tā bija gandrīz 24,5 miljoni eiro. Ar pilnu sarakstu pa iestādēm varat iepazīties šeit:
Arī iestādēs atšķirības ir tikpat lielas kā starp ministrijām, turklāt liela dažādība ir arī viena un tā paša resora ietvaros. Pēc kopsummām līderos ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar 2,8 miljoniem eiro, seko Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības uz glābšanas dienests ar attiecīgi vairāk nekā 1,7 miljoniem un gandrīz 1,5 miljoniem eiro. Tikmēr dažās citās lielās iestādēs naudas balvu kopsummas ir daudz mazākas – piemēram, nedz Ieslodzījuma vietu pārvaldē, nedz Valsts ieņēmumu dienestā, nedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tās nesasniedz 100 tūkstošus eiro.
Rēķinot vidējo summu pret darbinieku skaitu, gan iepriekš minētajās trīs iestādēs, gan Lauku atbalsta dienestā un Valsts zemes dienestā ir mērāma tikai desmitos eiro. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Konkurences padomē naudas balvu vidējās summas krietni pārsniedz divus tūkstošus uz vienu darbinieku. Ne pārāk atpaliek arī Valsts kanceleja un Valsts izglītības attīstības aģentūra, kam ir pāri par 1800 eiro uz cilvēku. Atbildot uz "KNL?" jautājumu par šāda apjoma pamatojumu, KNAB pārstāve Agita Antonāne pavēstīja, ka naudas balvas pērn izmaksātas kopumā 138 amatpersonām un iemesls bijis biroja dibināšanas gadadiena.
Atšķirīgi piemēri ir arī attiecībā uz iestāžu vadītājiem. Piemēram, maksimālā apmērā, tātad – "trīspadsmitā alga", balvas ir gan Valsts kases, gan Valsts ieņēmumu dienesta vadībai, savukārt VUGD un Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības starp apbalvotajiem nav.
Fundamentāla atšķirība vērojama Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). VSAC "Kurzeme" un "Rīga" naudas balvu kopsummas ir attiecīgi 774 883 eiro un 639 614 eiro. Tikmēr VSAC "Latgale" tikai 33 432 eiro, bet "Zemgalē" naudas balvas nav noteiktas. Pēc raksta publicēšanas Labklājības ministrija atsūtīja atbildi, skaidrojot, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par atalgojuma politiku un darba samaksu, tajā skaitā par naudas balvu piešķiršanu vai nē.
Gan pērngada summas pa mēnešiem, gan "KNL?" rīcībā esošā informācija par iepriekšējiem gadiem liecina, ka naudas balvas lielākoties tiek izmaksātas gada pēdējos mēnešos. Iepretim 24,5 miljoniem pērn visa gada garumā, šā gada astoņos mēnešos naudas balvās tajās pašās iestādēs bija izmaksāta tikai nedaudz vairāk kā desmitā tiesa – 2,7 miljoni. Šobrīd atklāts paliek jautājums – vai šogad, kamēr politiķi runā par atlīdzības ierobežojumiem valsts pārvaldē, naudas balvu kopsumma pārspēs pērngada apjomu?
