Šobrīd likums liek iestādēm pēc gada pārskatīt, vai informācijai, kurai ir piešķirta kāda klasifikācija, joprojām ierobežojums ir piemērojams.
Olafs Grigus, "Sabiedrības par atklātību - Delna" pētnieks raidījumā uzsvēra, ka grozījumu anotācijā atzīts, ka šī likuma prasība šobrīd netiek pildīta. Batalauskis skaidroja, ka Latvija, ja runājam par informāciju dienesta vajadzībām, salīdzinājumā ar citam valstīm, ir īpašā situācijā, jo citur termiņš nav gads, kas mūsu gadījumā esot pārāk liels administratīvais slogs. Tas raidījumā raisīja diskusiju, cik bieži Latvijā dara to, ko citās demokrātiskās valstīs, kurās veic revīzijas un skaidro, vai informācija netiek pārāk bieži un nepamatoti klasificēta vai tās pieejamība tiek citādi ierobežota.
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs SAB amatpersonai vaicāja, vai dienests ir veicis revīziju, cik Latvijā ir šādas "saklasificētas" informācijas? Batalauskis sacīja, ka katrai no četrām kvalifikācijas pakāpēm ir savas prasības, taču informācijas klasificēšana ir tās radītāju, iestāžu vadītāju, atbildība. Kurš no grozījumu autoriem to anotācijā lietojis frāzi "aritmetiskā progresija" SAB priekšnieka vietnieks nevarēja komentēt. Taču Batalauskis "aritmētisko progresiju" skaidroja ar to, ka kopumā pieaug informācijas apjomi, ar kuriem iestādes un citas valstis savā starpā apmainās. "Tas rada pieaugumu, ko var vērtēt kā aritmētisko progresiju".
Papsujevičs nāca SAB amatpersonai talkā, atkārtojot, ka "atbildīgi par klasificēšanu un deklasificēšanu" ir katras iestādes vadītāji, kam reizi gadā būtu jāpārvērtē klasifikācijas pamatotība. Taču arī TM valsts sekretārs nevarēja pateikt, cik daudz tādas informācijas ir un vai pieeja tai ir pamatoti ierobežota.
Daloties savā pieredzē, Papsujevičs sacīja, ka Tieslietu ministrijā informācijas dienesta vajadzībām ik gadu ir "tāda pamatīga mape," bilstot – tie nav tikai dokumenti, kurus ministrija rada, bet arī saņem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc dienests var saskaitīt informāciju par to, cik daudz aizvadītā gada laikā ir veiktas operatīvās darbības un piešķirtas vai tieši otrādāk – atņemtas – pielaides valsts noslēpumam, bet klasificēto informāciju nē, Batalauskis skaidroja, ka "tas nav saskaitāms lielums."
To, ka iestāžu vadītāji mēdz informācijai, kurai būtu jābūt publiski pieejamai, piemērot ierobežotu pieejamību, atzina Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. "Daži iestādes vadītāji nerīkojas atbildīgi," rezumēja Dombrava.
Pastāv bažas, ka pēc grozījumiem Par valsts noslēpumu un Informācijas atklātības likumā, pieaugs klasificētas informācijas apmēri, kas traucēs žurnālistu un nevalstisko organizāciju darbam.
